LSM.LV pēc katra LTV1 raidījuma “Mūziķene” publicēs detalizētu rakstu – atbildes uz iespējamiem vecāku jautājumiem par lietām, ar kurām var saskarties bērni, uzsākot mācīties instrumentu. Šajā rakstā piedāvājam informāciju, kas saistīta ar klarnetes spēles apguvi mūzikas skolā.
Kas ir klarnete?
Klarnete ir koka pūšaminstruments, kas visbiežāk gatavots no melnkoka. Ļoti nozīmīga loma ir pie iemutņa piestiprinātajai bambusniedras mēlītei, kas vibrējot rada skaņu.
Viena no lielākajām atšķrībām klarnetei no pārējiem koka pūšaminstrumentiem ir tā, ka, pārpūšot skaņu, tā dod nevis oktāvas atšķirību, bet gan duodecīmu – tas nozīmē, ka, piemēram, skaņas mi pirkstu kombinācijas katrā oktāvā atšķiras, kas ievērojami sarežģī spēles tehniku.
Kur spēlē klarneti?
Klarneti simfoniskā orķestra sastāvā iekļāva salīdzinoši nesen – tikai 18. gadsimtā vidū, jo tās sākotnējais reģistrs bija ļoti šaurs. Šo instrumentu var spēlēt arī dažādos kameransambļos, piemēram, klasiskajā pūšaminstrumentu kvintetā kopā ar flautu, oboju, fagotu un mežragu, vai klarnešu ansamblī, kur iespējams mūzikā apvienot vairākus klarnetes veidus – pikolo klarneti, alta klarneti un basklarneti. Izņemot klasisko mūziku, klarneti nereti var dzirdēt arī džeza mūzikā.
Cik ilgi mūzikas skolā jāmācās klarnete?
Klarnetes spēle mūzikas skolā jāmācās sešus gadus.
Kā tikt pie sava instrumenta, un kādas ir izmaksas?
Sākot mācīties mūzikas skolā, nav nepieciešams uzreiz iegādāties savu instrumentu – visticamāk, to būs iespējams izīrēt no skolas (īres maksa mēnesī ir aptuveni 5 eiro). Ja turpmākajos gados interese par instrumentu nezūd, tad var sākt domāt par savas klarnetes iegādi – mūzikas skolas līmeņa instruments maksā vismaz 350 eiro, taču tas ir atkarīgs no modeļa, instrumenta vecuma un materiāla – mūsdienās iespējams iegādāties klarnetes no koka, ebonīta vai pat metāla, taču to skanējums nav tik kvalitatīvs. Ebonīta klarnetes ir piemērotākās iesācējiem gan skaņas, gan cenas ziņā, kā arī mazajam mūziķim to būs vieglāk kopt. Taču, ja skolēns ir apzinīgs un saprot instrumenta vērtību, var iegādāties koka klarneti. Profesionālu instrumentu, kas maksā 3000–7500 eiro, ieteicams iegādāties, sākot mācīties mūzikas vidusskolā.
Kas būtu jāzina par instrumenta uzturēšanu?
Instrumenta uzturēšanas specifika izriet no instrumenta materiāla (piemēram, koka klarnetes korpuss, pretstatā ebonīta klarnetei, ir jāeļļo). Reizi gadā instrumentam būtu jāveic apkope pie meistara, kur profesionālis konstatē instrumenta stāvokli un novērš problēmas, ja tādas radušās. Klarnetes mēlīte, kas piestiprināta pie iemutņa, jāmaina vismaz reizi divās nedēļās, taču tas atkarīgs no spēlēšanas biežuma (mēlīte maksā aptuveni 3 eiro). Protams, jāatceras, ka klarneti nepieciešams tīrīt no iekšpuses pēc katras spēlēšanas reizes – tam var izmantot gan paštaisītu, gan veikalā nopērkamu speciālo lupatiņu.
Kam jāsagatavojas, uzsākot spēlēt klarneti?
Šo instrumentu parasti sāk apgūt jau diezgan agrā vecumā, jo tam, tāpat kā citiem pūšaminstrumentiem, liela nozīme ir elpas atbalstam (starp citu, klarnete ir viens no retajiem instrumentiem, kas skaņu var izveidot ar nemanāmu attaku (attaca) – jeb skaņu sākt ļoti klusā dinamikā).
Kāds ir mācību process mūzikas skolā?
Mūzikas skolas audzēkņiem katra semestra beigās jākārto eksāmens, kurā parasti atskaņo divus skaņdarbus. No 2. klases semestra vidū jākārto vēl viens pārbaudījums – tehniskā ieskaite, uz kuru tiek gatavotas gammas un etīdes (mazi skaņdarbiņi, kuri paredzēti instrumenta spēles izkopšanas tehnikai). Ja jaunajam mūziķim īpaši labi sokas instrumenta spēlē, skolotājs aicinās piedalīties arī mūzikas skolas rīkotajos koncertos, kuros varēs iegūt pirmo skatuves pieredzi. Papildus muzicēšanai duetā ar koncertmeistaru iespējams arī piedalīties dažādos ansambļos un kamersastāvos, piemēram, klarnešu ansamblī.
Kādas ir attīstības iespējas ārpus mūzikas skolas?
Vēl viens mērķis, kuram daudzi mūzikas skolas bērni regulāri gatavojas, ir mūzikas konkursi. Konkursu mērķis ir attīstīt un pilnveidot jauno mūziķu spēles prasmes, sekmēt interesi par mūziku, veicināt apmācības procesa kvalitāti. Mūzikas skolas audzēkņiem reizi četros gados jāpiedalās valsts konkursā mūzikā. Šim konkursam ir trīs kārtas, no kurām pirmā (obligātā) ir skolas ietvaros, otrā – reģiona līmenī un trešā – valsts. Gan Latvijā, gan ārzemēs tiek organizēti arī citi konkursi, kuros dalība nav obligāta, taču jaunā mūziķa izaugsmei vēlama – tos palīdzēs atrast un tiem sagatavoties instrumenta spēles skolotājs.
Kuri ir atpazīstamākie klarnetisti Latvijā un pasaulē?
Latvijas mūzikas vēsturē kā pirmais koncertējošais klarnetists tiek minēts Ģirts Pāže. Kaut arī klarnetes spēli sāka apgūt tikai 14 gadu vecumā, viņš kļuva par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistaru, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru, klarnetistu, kurš pirmais Latvijā sniedza divdaļīgu solo koncertu un sāka izpildīt latviešu komponistu daiļradi. Viņš bija arī biedrs Vispasaules klarnetistu biedrībā, vēlāk pats dibinot klarnetistu biedrību Latvijā.
Šī brīža aktīvākais solists ir agrākais Ģ. Pāžes skolnieks mūzikas akadēmijā – klarnetists Mārtiņš Circenis – vairāku ievērojamu starptautisku konkursu laureāts, t.sk. Čehijas ierakstu konkursā ''Concertino Praga'' (2001), kā arī nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā “Par izcilu darbu kameransamblī” (2013). Šobrīd Mārtiņš Circenis ir Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra solo klarnetists, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un kamerorķestra ''Sinfonietta Rīga'' klarnešu grupas koncertmeistars, kā arī lektors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
No Vācijas nāk 20. gadsimta slavenākā klarnetiste Sabīne Maijere (Sabine Meyer). Šī talantīgā klarnetiste ir pirmā sieviete, kas spēlējusi Berlīnes Filharmoniskajā orķestrī. Pie S. Maijeres Lībekā mācījusies Latvijas klarnetiste Anna Gāgane.
Ja rodas vēl kādi specifiski jautājumi, aicinām rakstīt mums uz bernistaba.lsm.lv – mēs meklēsim atbildes!
