Kā saglabāt latviešu valodu jauktā ģimenē. Ungārijā dzīvojošās Annas Sebokas pieredze

Lielais emigrācijā dzīvojošais latviešu skaits rosina domāt par valodas saglabāšanas jautājumiem. Kā saglabāt latviešu valodu nākamajām paaudzēm, kā iemācīt ārzemēs dzīvojošiem bērniem runāt latviski? Īpaši sarežģīti šo jautājumu risināt jauktās ģimenēs, kur ikdienā tiek runāts vairākās valodās.

Kopš 2009.gada vairāk nekā 200 000 cilvēku ir atstājuši Latviju, lai meklētu darba iespējas ārzemēs*. Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā ir lielākās latviešu emigrantu sabiedrības. No tā izriet svarīgi jautājumi: kā saglabāt latviešu valodu nākamajām paaudzēm un kā iemācīt ārzemēs dzīvojošiem bērniem runāt latviski? Ārzemēs dzimusī latviete Lidija Lieģis rakstu sērijā "Lsm.lv" rādīs valodas saglabāšanas pieredzi, dzīvojot svešumā.

Šajā pētījumā autore runā ar latviešiem, kas dzīvo Ungārijā, Skotijā un Anglijā. Mērķis bija uzzināt, kā viņi bija audzināti un kā viņi paši audzina bērnus, lai iemācītu viņiem latviešu valodu.

Jau rakstījām par Vanteru ģimenes pieredzi - trīs bērnu mātes centieniem bērnu latviešu valodas saglabāšanā Skotijā.

Latviešu valodas saglabāšana jauktā ģimenē

Anna Seboka uzaugusi Beļģijā, viņas māte ir latviete, tēvs ungārs. Pašreiz Anna dzīvo Budapeštā, laikā no 2011. līdz 2013. gadam dzīvoja Rīgā, bet bērnībā Anna katru gadu pavadīja mēnesi Latvijā ar vecmammu. Annai ir 29 gadi, viņa strādā par fotogrāfi.

Anna skaidro: “No dzimšanas mana māte ar mani runāja latviski, un vienlaicīgi es mācījos no tēva ungāru valodu. Ungāru valoda bija tā, kurā mēs visa ģimene sarunājāmies. Ar māsu mēs runājām abās valodās."

Mamma viņai lasīja latviešu valodā, bet tagad Anna atzīst, ka pati nelasa grāmatas un neskatās televīziju latviešu valodā.

Anna Seboka

Bērnībā Latvijā pavadītās vasaras viņai deva iespēju justies savienotai ar valsti un valodu. Briselē kā padsmitniece viņa gāja uz latviešu skolu nedēļas nogalēs. Anna tekoši runā latviski, var ikdienas tekstus uzrakstīt bez problēmām.

“Man ir svarīgi uzturēt latviešu valodu - tā ir daļa no manis un man dod piederības sajūtu.”

Viņa nākotnē gribētu, lai bērni runā latviski, lai viņiem būtu zināšanas par latviešu kultūru. Annas stāsts ir veiksmīgs: viņa tekoši runā un raksta gan latviski, gan ungāriski. No personiskās pieredzes viņa skaidro:

“Integrācijas līmenis un kvalitāte, un valodas zināšana ir atkarīga no vecākiem, no viņu attiecībām ar bērnu un viņu mīlestības pret dzimtajām saknēm.

Ļoti svarīga ir vērtība, kuru pats vecāks piešķir kultūrai, saknēm un valodai. Tas ir tas, kas rada mīlestību un vēlmi to nodot tālāk.”

Protams, nevar visu kontrolēt - ja bērnam viens vecāks ir latvietis un otrs vecāks no citurienes – nav zināms, kurai kultūrai bērns jutīsies tuvāks. Annas stāsts ir veiksmīgs. Viņa ir paspējusi uzturēt abas valodas un kultūras un runā abās valodās ļoti augstā līmenī. Papildus tam viņa vēl pārvalda angļu, franču un nīderlandiešu valodas.

Galvenās lietas, kas ģimenē ietekmē divu valodu iegūšanu, ir dzīvot valodas vidē, iespēja braukt uz attiecīgajām valstīm un runāt šo valstu valodās.

Lidijas Lieģis pārdomas par valodas saglabāšanu svešumā un ieteikumus, kā to labāk darīt, turpināsim nākamajos rakstos.

Par savu pieredzi raksta autore Lidija Lieģis raksta: "Es pati esmu trešās paaudzes latviete. Mani vecvecāki aizbēga no Latvijas Otrā pasaules kara laikā, un mani vecāki piedzima Anglijā. Es uzaugu Anglijā un Beļģijā. Anglijā es gāju uz latviešu skolu sestdienās, bet tad, kad pārcēlāmies uz Beļģiju, sākuma gados nepietika latviešu, lai iesāktu skolu. Mūžā nodzīvoju sešus mēnešus Latvijā piecu gadu vecumā, bet bieži vien pavadīju laiku Latvijā katru vasaru.

Ar vecākiem un vecvecākiem sarunājos latviski, bet tagad dzīvoju starp Tuvajiem Austrumiem un Skotiju un reti satiekos ar latviešiem. Audzinu meitu, vīrs nerunā daudz latviski, bet man ir svarīgi, ka meita runās un sapratīs latviski."

* Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti