4. studija

Jūlijā būs skolēnu dziesmu un deju svētki, bet kaislības un intrigas jau sākušās!

4. studija

Kā Dārziņu apkaimes iedzīvotājus ietekmēs jaunā augstsprieguma elektrolīnija?

Kā rīkoties, ja bērns no skolas atgriežas ar salauztām brillēm, telefonu vai datoru?

Kā rīkoties, ja bērns no skolas atgriežas ar salauztām brillēm, telefonu vai datoru?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Raidījuma skatītāja Dagnija stāstīja, ka viņas meitai skolā skolasbiedrs saplēsis brilles, klases audzinātāja par notikuši neko nezinot, bet iespējamā vaininieka vecāki paziņojuši, ka par brillēm nemaksās.  Kā ir paredzēts valsts likumdošanā, kuram jāatbild par mantiskajiem zaudējumiem skolā, skaidroja LTV raidījums “4. studija”.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Juris Zīvarts skaidroja, ka situācijas ir dažādas. “Jāskatās, protams, cik bieži tas notiek un vai tas ir bijis aiz neuzmanības, netīšām. Ja tas notiek bieži un mēs redzam, ka ļaundabīgi šīs darbības notiek, tad, protams, ir jāinformē izglītības iestāde - no sākuma attiecīgais pedagogs, pēc tam iestādes vadītājs, un jebkurus zaudējumus mēs, protams, varam piedzīt no vecākiem, kuru bērns šo ir darījis. Bet, ja tā ir neuzmanība, tad šī situācija ir jāmēģina risināt,” stāstīja Zīvarts.

“Mēs kā vecāki pārstāvam savus bērnus, tā ka vecākiem ir jāuzņemas atbildība, ja bērns ir nodarījis pāri kādam citam, kur ir radušies kādi zaudējumi,” viņš piebilda.

Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā skaidroja, ka privāto mantu bojāšana mācību iestādē nav viņu kompetence, bet palīdzēja izprast, kas būtu darāms, ja vecāki nevēlas uzņemties atbildību par bērna nodarījumu skolā.

 “Ja vecāki nevar savstarpēji atrisināt šo situāciju, tad normatīvie akti paredz vecākam vērsties tiesā un prasīt atlīdzību par nodarīto mantisko kaitējumu. Likums pasaka, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina, bet nejaušs zaudējums nav jāatlīdzina. Tas ir tāpat, kā bērns veikalā nejauši pasit, nosit tur kaut kādu preci, kas pa roku galam tur uzlikta, un tad skatās, vai bērns tīšām gribēja redzēt, kā tas saplīst, vai nebija vietas un [tas gadījās] nejauši... ,” skaidroja Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvis Sindijs Logins.

Valsts policijā, kā arī Rīgas pašvaldības policijā skaidro, ka likuma sargus parasti neiesaista konfliktos, kas saistīti, piemēram, ar briļļu vai skolas somas sabojāšanu.

Viņi uz mācību iestādēm dodas, ja notikusi zādzība vai cits nopietns likuma pārkāpums.

Tomēr izrādās, ka ir kāds, kas gatavs kompensēt zaudējumus, ja sabojāta, piemēram, skolas soma - tie ir apdrošinātāji, bet - tikai tādā gadījumā, ja cietis arī pats bērns. Ir speciālās apdrošināšanas, gadījumā, ja bērnam skolā kaut kas notiek un bērns cieš nelaimes gadījumā, un viņam tiek bojāta, teiksim, soma, pierakstu klade, sporta tērps, tad  sedz šos zaudējumus.

Turklāt, lai izvairītos no skaidrošanās ar cietušās puses vecākiem, skolotājiem, direktoru, šobrīd ir iespēja apdrošināt arī bērna nedarbus.

Ikviena konflikta risināšanā ir jāiesaistās vecākiem, jo - lai arī nodarījums noticis skolā, pedagogi nav atbildīgi par jūsu bērna rīcību. Turklāt vienmēr, ja vainīgā bērna mamma un tētis uzskata, ka cietušās puses problēmas nav viņu darīšana – ieteicams vērsties tiesā, lai tiktu kompensēti zaudējumi, piemēram, sabojātu briļļu gadījumā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti