Ģimenes studija

Skolu reforma: Latgalē gaidāmās pārmaiņas

Ģimenes studija

Jaunieši kritiski vērtē iespēju ietekmēt lēmumus savā pašvaldībā vai skolā

Kartupelis neaug krūmos, bet zem zemes. Bērniem sarūk zināšanas par dabu

Kā pilsētas bērnam uzzināt, kur rodas burkāni un kartupeļi?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Dabas zinātņu skolotāji norāda, ka samazinās bērnu zināšanas par dabu, augiem un to, kur rodas tas, ko ikdienā liekam savā pusdienu šķīvī. Daudzviet pirmsskolās un skolās bērni apgūst pirmās prasmes augkopībā, gūst priekšstatu par augu augšanu, pilsētā piedāvā mazdārziņus ģimenēm dabas izzināšanai.

Kā bērniem nepazaudēt saikni ar dabu un kā rosināt interesi un izpratni par dzīvības procesiem, analizē "Ģimenes studijā".

Uz ļoti vienkāršu jautājumu – “Kur dabū burkānus un kartupeļus?” bērni mēdz atbildēt, ka no veikala, virtuves, tirgus. Bieži bērniem, īpaši pilsētas bērniem, nav zināšanu par dabu, tāpēc pirmsskolas izglītības iestādes, skolas un arī dažādas organizācijas piedāvā iespējas bērnus un ģimenes iesaistīt dabas izzināšanā un augu audzēšanā.

Mamma Inga Vītola dzīvo Rīgā, audzina divus bērnus (četri un divi gadi). Lai bērni iemācītos elementāras prasmes un iegūtu zināšanas par dabu, mamma meklēja iespēju, tagad ģimenei Rīgā ir mazdārziņš. Ģimene ved bērnus uz dārzu, strādā kopā, lai bērni iepazītu dažādus augus. Bērni var mācīties par dabu, pavadīt vairākas stundas dienā ārā, arī smiltīs un dubļos. Bērni var spēlēties un mācīties, kā stādīt, sēt un novākt ražu. Bērni mācās ievērot dobju robežas, drīkst sēt, lasīt ziedus, arī visu vākt, ēst, dalīties ar draugiem.

Ar līdzīgu mērķi ir radīta “Dobnīca” - dārziņu komplekss, kur ikviens var nomāt dārzu, audzēt sev pats vai uzticēt darbu citiem. “Dobnīcas” mērķis ir arī iespēja vecākiem izglītot bērnus, lai bērni zina, kā izskatās sēklas, uzzina, kāds ir augšanas process.

“Dobnīca” iznomā 50 kvadrātmetru lauciņu, domājot par cilvēku steidzīgo ritmu, piedāvā dārzeņu – garšaugu pakas, ko var iesēt dārziņā. Var veikt darbus pats vai uzticēt “Dobnīcas”  komandai. Interese par šo projektu ir liela.

Elementāras zināšanas par augu valsti var iegūt arī pirmsskolā, pēdējos gados aktuāli bērnudārzā ir palodžu dārzi – ar zālīti, zirņiem, sīpollociņiem. Tas bērniem māca patstāvību un atbildību, lielākais ieguvums ir tas, ka bērns pats iemācās ēst izaugušos garšaugus.

Pastāv termins – “dabas deficīta sindroms”, kas rodas no tā, ka bērnam nav iespējas darboties dabā.

Lai smadzenes attīstītos un nobriestu, nepieciešami visa veida sensorie stimuli, to piedāvā daba, arī kukainīši, mazi dzīvnieki ir dabā, tas māca cieņu un palīdz kļūt saudzīgam pret dabu.

Darbojoties dabā, jāievēro līdzsvara likums – darbošanās no brīvas gribas, lai redz darba augļus un dārzs kļūst par prieku. Darbošanās dabā ir mācīšanās un saiknes ar dabu uzturēšana.

Ikšķiles brīvā skola aicināja veidot skolas dārzus, lai bērni paši varētu audzēt, aprūpēt augus, novākt ražu. Projektā iesaistījās vēl četras skolas, iestādīja dārzu, arī citas skolas ir interesējušās un prasījušas padomu skolas dārza veidošanā.

Dārza stādīšanā un augu audzēšanā jāatceras, ka bērniem process ir svarīgāks par rezultātu, tā ir pieredze un kopā būšana ar vecākiem. Kaut ko iesēt vai iestādīt varēs bērns apmēram no četru gadu vecuma, bet arī pavisam maziem bērniem ir būtiska saskarsme ar zemi un dabu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti