Ir ģimenes, kur ar spēļu spēlēšanu aizraujas nopietni, jo kādam tas ļoti interesē un citi ģimenē pamazām sāk to darīt. Unas Rozenbaumas ģimenē sāka spēlēt spēles tad, kad dēls kļuva atkarīgs no mobilajam ierīcēm, tad no tām atteicās visa ģimene un sāka spēlēt galda spēles. Pie viedierīcēm ģimene vēlāk atgriezās, bet spēles ģimenes tradīcijās palika.
Ir spēles lielākiem un mazākiem spēlētājiem, skaidro galda spēļu eksperts un trīs bērnu tēvs Jānis Grunte. Spēlēt spēles kopā ar maziem bērniem ir aizraujoši, jo var gūt aizrautību, redzot, kā mazie spēlē. Spēlējot ar maziem bērniem, lielu enerģiju prasa mazo bērnu pieskatīšana – ko drīkst, ko nedrīkst darīt.
Spēles vienmēr ko māca, ja vecāki veikalā prasa attīstošas spēles, jāsaprot, ka jebkura spēle ir attīstoša, vecākiem jāsaprot, ko tieši vēlas attīstīt, skaidro spēļu eksperts un tētis Kristaps Auzāns. Kristaps pat septiņus mēnešus vecajam dēlam veido spēļu stacijas, kur var aizrāpot.
Tagad tiek veidotas arī galda spēles populāro izlaušanās spēļu formātā bērniem, kuri jau mācās skolā un pieaugušajiem.
Kā pirmās spēles maziem bērniem min dzīvnieku un krāsu loto, atmiņas spēles. Te uzmanība jāvērš faktam, ka bērns, spēlējot spēles, vēlas darīt tā, kā pats grib. Saprast, ka jāseko noteikumiem, ir grūti.
Kristaps Auzāns min trīs spēlē svarīgākos faktorus - spēļu saturs, jaunas zināšanas un prasmes, kopā būšanas laiks.
Viena no spēles neatņemamām sastāvdaļām ir zaudēšanas un uzvarēšanas mācība.
Bērnu ir jāiemācās zaudēt, tā ir visu spēļu lielākā būtība. Bieži vecāki speciāli “padodas”, lai bērns uzvar, tad desmitgadnieks citā vidē var piedzīvot pirmo zaudējumu, kas var būt sāpīgs pārdzīvojums.
Spēles bērnos attīsta spēju pieņemt patstāvīgus lēmums, iemāca virzīties uz mērķi, domājot stratēģiski.
