Divu bērnu mammas ieteikumi ceļošanai auto kopā ar maziem bērniem

Nobraukt divdesmit vai divus tūkstošus kilometru, dodoties ekskursijā ar mazuļiem vai pirmsskolas vecuma bērniem, nereti ir izaicinājums ikvienam vecākam. Ja jau būšanu ceļā uztveram kā patieso ceļojumu un kopābūšanu, tad kilometru skrējiens vairs nešķiet tik biedējošs. Iesākoties klasiskajai ceļošanas sezonai, dalos dažos ieteikumos, ko vērts izmēģināt, ja iecerēts braukt ar auto kopā ar maziem bērniem tuvāku vai tālāku attālumu.

Parocīgs ekipējums

Pirms došanās ceļā ir vērts ne tikai salikt somās vai kastēs līdzņemamās lietas ceļojumam, bet arī salikt tieši autobrauciena laikā nepieciešamo pa rokai. Svarīgi, lai ātri sasniedzami ir ne tikai dzērieni no neizlejamām krūzītēm un ilgi graužamās uzkodas, bet arī kāds mitrumu labi uzsūcošs dvielītis (labi der mazuļu marles autiņi) un samitrinātas salvetes našķainajiem mazajiem pirkstiņiem.

Noteikti ir svarīgi salikt ērti sasniedzamu otro apģērbu komplektu, ko parasti ieliek tarbā kopā ar maiņas autiņbiksītēm. Tas aiztaupa gan laiku, gan paglābj no pārējās bagāžas vandīšanas, meklējot maiņas kreklu vai bikses.

Pieredze liecina, ka pēc divu gadu vecuma mazuļi sāk kļūt jūtīgi un nākas piedzīvot arī slikto “dūšiņu”. Tam noderēs ne jau samudžināts maisiņš, bet kāda parocīga bļoda (viegli izskalojama un ērti turama), ko var nolikt turpat mazajam zem kāju zonas.

Plānot pieturvietas

Svarīgi ir ne vien izvēlēties piemērotu transportlīdzekli (iespējams, garākam izbraucienam ir vērts parūpēties par plašāku kaut vai nomas auto vai kemperi, kas būs ērtāks, esot ceļā ar bērniem, bet noteikti ieteicams ņemt līdzi savus bērniem ierastos autokrēslus, lai jūtas kā “mājās”), bet arī plānot pieturvietas jau iecerētajā maršrutā.

Pirmkārt, ir vērts doties ceļā tad, kad mazajiem līdzbraucējiem ir diendusas vai pat vakara miega laiks. Miegam dažkārt palīdz arī līdzpaņemta sava iemīļotā sega vai spilventiņš. Cits variants, ja bērns jau pats var ēst un ir pagatavota līdzņemamā maltīte, tad doties ceļā var tieši pusdienlaikā, to ierēķinot ceļā, dodot mazajam savu “piknika kastīti” atvērt jau automašīnā. Tad mazie būs nodarbināti kādu laiku.

Otrkārt, neskatoties uz iecerēto attālumu, možumam noteikti ik pēc pāris stundām ieteicams ieplānot kādu pieturvietu pat, ja tur nav nekas jūsu ievērības cienīgs. Iziešana svaigā gaisā uzlabo gan pacietību, gan ēstgribu, gan miegu, lai var atkal turpināt ceļu gan šoferis, gan stūrmanis, gan pasažieri. Ideāli, ja pieturvieta sakrīt ar kādu mazu aktīvas rosības punktu, kaut vai bērnu rotaļu laukumu kādā apdzīvotā vietā vai upes vai ezera krastu akmeņu plunkšķināšanai. Īsa, bet intensīva izklaide ļaus bērniem iztērēt autokrēslā uzkrāto enerģiju.

Iedvesmot piedzīvojumam

Ceļabiedri mazajiem ir svarīgi – tur noderēs kādas sen neredzētas rotaļlietas un kādu laiku nešķirstītas grāmatas (man ir īpaša kaste ar grāmatām un mantām, kuras stāv automašīnā, bet ikdienā bērni tās neņem līdzi istabā). Lielākam bērnam parocīga būs kāda paplātes tipa virsma, uz kuras bērns var darboties ceļā. Ja pašiem nav stāstnieka talanta, tad automašīnā var atskaņot arī audiopasakas, tā uzturot mazo interesi un vēlāk apspriežot pasakas vēstījumus.

Ja bērns jau ir kļuvis par sarunbiedru, esot ceļā, noteikti ir vērts stāstīt par to, ko pieredz un kurp dodas. Respektīvi, reizēm ir vērts iedvesmot par nākamo tuvāko pieturvietu, citkārt atgādināt par iecerēto galamērķi, bet reizēm noteikti ir vērts mācīt vērot apkārtni, pārmaiņas, krāsas un noskaņas dabā, notiekošo arī vērojot caur auto logu. Tur vecāki var būt labi gidi, ik pa brīdim pievēršot uzmanību kaut kam, kas redzams pa logu. Pēdējā laika izklaide trīsgadīgajam dēlam ir gaidīt katru ceļazīmi, lai pārliecinātos par tās nozīmi, un censties atpazīt sev zināmās automarkas pretimbraucošajiem automobiļiem. Izmantojiet kopīgo laiku ne tikai izklaidei, bet arī jaunu lietu apgūšanai, kurām ikdienā, iespējams, neatliek laika.

Zaļais padoms!

Ēd dabā! Pat neskatoties uz sezonu, ja vien līdzņemamajā maltītes grozā nepil iekšā lietus, ir vērts ceļmalas restorānu nomainīt uz ģimenes pikniku kādā pieturvietā netālu no ceļa. Svaigā gaisā viss garšos labāk, varēs papildināt maltīti ar kādu dabas velti, bet bērniem būs iespēja būt aktīviem, nevis atkal sēdēt kafejnīcas barošanas krēsliņā. Pat ja bērns vēl pats savām kājām neiet, ir vērts ļaut viņam izkustēties tupus rāpus uz līdzpaņemtas sedziņas turpat ārā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt