2020./21. mācību gadā tikai 139 vidusskolās un ģimnāzijās no visām 316 skolām, skolēni kārtoja fizikas eksāmenu. Turklāt eksāmena rezultāti virs 60% bija skolēniem tikai 75 skolās (24% no visām skolām). Situācija ar katru gadu pasliktinās. 2011. gadā fizikas eksāmenu kārtoja skolēni 81% skolu, bet 2021. gadā tādas bija tikai 44% skolu. Šāda situācija asociācijai
rada pamatotas bažas, ka 76% vidusskolu un ģimnāziju netiek nodrošināts pietiekami kvalitatīvs fizikas mācību process, kas radītu skolēnos interesi par fizikālajām vai inženierzinātnēm un rosinātu vēlmi attīstīt karjeras šajās jomās.
Ja raugāmies no skolēnu skaita perspektīvas, tad situācija izskatās vēl satraucošāka, tikai 5,5% no visiem vidusskolas absolventiem kārtoja fizikas eksāmenu (570 no 10 277) un tikai 2.5% - nokārtoja fizikas eksāmenu ar rezultātu virs 60% (252 no 10 277).
Līdz ar to neizbrīna fakts, ka pēc Eurostat datiem Latvija ierindojas pēdējā vietā Eiropas savienībā pēc dabaszinātņu studējošo skaita proporcijas ar 2.7% 2018. gadā.
Karte pieejama LETERA mājaslapā.
Kartē var iepazīties ar situāciju pēdējos trīs mācību gados. Ir iespējams atlasīt skolas, kurās neviens nav kārtojis centralizēto fizikas eksāmenu, kārtojis 1 skolēns, 2-9, 10-20 vai vairāk nekā 20 skolēni. Karti aicinām izmantot gan izglītības politikas veidotājiem, gan pašvaldībām, izvērtējot fizikas mācīšanas kvalitāti un strādājot pie skolu tīkla optimizācijas. Skolēniem un vecākiem karte būs labs palīglīdzeklis, domājot par skolas izvēli vidējās izglītības posmam.
Saprotam, ka eksāmens nav vienīgais indikators mācību procesa kvalitātes mērīšanai, bet tas būs papildus pamudinājums skolēniem iedziļināties kādā no dabaszinātņu priekšmetiem, kā arī stimuls skolām un pašvaldībām katrā mācību iestādē nodrošināt iespēju kvalitatīvi apgūt dabaszinātnes. Eksāmens dos arī iespēju konsekventi sekot līdzi skolēnu zināšanām valsts līmenī.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece uzskata, ka obligāts dabaszinātņu eksāmens, noslēdzot vidējās izglītības posmu, kā papildu stimuls skolēniem, skolām, pašvaldībām nav nepieciešams.
UZZIŅAI:
2021. gada 15. decembrī LETERA sadarbībā ar Latvija Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, lielākajām ražošanas nozaru asociācijām, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Fizikas skolotāju asociāciju nosūtīja vēstuli Latvijas Valsts prezidentam E.Levita kungam, Ministru prezidentam K.Kariņa kungam, izglītības un zinātnes ministrei A.Muižnieces kundzei, ekonomikas ministram J.Vitenberga kungam ar aicinājumu steidzami rast iespēju valsts līmenī atbalstīt un rast finansējumu vairākām atslēgas iniciatīvām, lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam Latvijā kvalitatīvi apgūt fiziku.
Viens no aicinājuma punktiem bija "Nodrošināt obligāta centralizētā dabaszinātņu eksāmena ieviešanu pamatskolas noslēgumā un obligāta centralizētā eksāmena kādā no dabaszinātņu jomām (fizikā vai ķīmijā vai bioloģijā vai dabaszinātnēs) ieviešanu vidusskolā, kā to paredzēja LR MK 2015. gada 2. jūnijā apstiprinātais informatīvais ziņojums. Tajā tika plānots, ka obligāts eksāmens varētu tikt ieviests 2017./18.m.g."
Vadoties pēc skolēnu skaita, kas 2020./21. mācību gadā kārtoja fizikas eksāmenu, situācija ir satraucoša:
- tikai 5.5% no visiem absolventiem, kārtoja fizikas eksāmenu (570 no 10 277)
- tikai 2.5% no visiem absolventiem nokārtoja fizikas eksāmenu ar rezultātu virs 60% (252 no 10 277).
Pēc Eurostat datiem Latvija ierindojas pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc dabaszinātņu studentu skaita. Latvijā 2018. gadā no visiem studentiem tikai 2.7% studēja dabaszinātnes.
