“Tās rotaļlietas, kas ir veikalā nopērkamas, bieži gadās - nav tik drošas un var būt pat brīžiem bīstamas.
Kādu dienu, kad es pati kārtoju, uz plastmasas mantas uzkāpu un sāku bļaut, sapratu, ka vajag kaut ko interesantu izmēģināt. Tad es saviem bērniem sataisīju pirmos dārzenīšus, maizītes. Viņiem tas tā interesanti likās, kad draugu bērni atbrauca, viņi arī priekšroku deva šīm rotaļlietām, un tad es nolēmu, ka varbūt vajag pamēģināt piedāvāt citiem”, stāsta Zīmele.
Rotaļlietas tiek šūtas no kokvilnas, lina un filca materiāliem. Aijas bērni šobrīd ir izgatavoto rotaļlietu galvenie testētāji, kas arī iesaka, ko būtu nepieciešams uzlabot. Viņas zīmola “Bērnības zemes” klāstā ir lapsas ar atsevišķu kleitu garderobi, peļu draudzenes, traktori. Šīs nedēļas jaunums, kas tapa kopā ar meitu, ir poniji.
“Ir pašiem mazajiem, tādi čaukstoši ar mīkstumiņu, ir saldumiņi, kūciņas, visādi keksiņi.
Tagad pavasaris nāk, mammas var darboties savās dobēs, un arī bērnam ir iespēja, nesasmērējot rokas, papraktizēties šeit,” Aija stāsta par koka kasti, kurā izveidots dārzs ar vagām un dažādiem augļiem un dārzeņiem.
“Gan kā rotaļu dārzs, gan kaut kādas lomu spēles, jo te komplektā ir tārps, kurš var iet bietei grauzt caurumu. Ir zemenītes, plūcamas nost”, piebilst Aija.
Uzņēmēja mēģina rakstīt projektus, lai iegūtu finansējumu savu ideju īstenošanai. Ar vietējās pašvaldības līdzfinansējumu iegādājās šujmašīnu un telti tirdziņiem.
Savukārt par konkursa “Laukiem būt” iegūto finansējumu - 2400 eiro - Aija ir iecerējusi attīstīt savu ideju par bērnu grāmatiņas izdošanu “Tavas lapsiņas svētku stāsti”. Grāmatiņā būs aprakstīts, kā lapsiņa svin Ziemassvētkus, Lieldienas, Līgo un vēl citus svētkus. Aija cer, ka jau vasarā grāmatiņa tiks izdota. Šobrīd Aija rotaļlietas pārdod amatnieku tirdziņos un interneta veikalos, mēģinot ieinteresēt arī ārzemju pircējus.
“Ir tirdziņi, kad aiziet kādi četri traktori, un citos atkal vispār nenopērk, tāpat ir arī citām rotaļlietām. Reizēm sašuj daudz un domā, nu tik būs, nu tik visi ņems. Atbrauc mājās, atved visu atpakaļ, arī ir tā bijis,” viņa stāsta.
Rotaļlietu izgatavošanā ir vien pats sākums, un Aija cer, ka viss izdosies.
“Nevaru es gluži katru mēnesi sev algu lielu nodrošināt, bet kaut ko, lai pati sev iegādātos, pietiek”.
Šobrīd ir pagājis viens gads, kopš Aija pārdod pašas šūtās rotaļlietas. Aija atzīst, ka bez bērniem šāda biznesa ideja nebūtu radusies. Bērni viņu motivēja un ir tie, kuri pirmie testē radošo veikumu.
