Kultūras ziņas

Valmiera – “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” kandidāte

Kultūras ziņas

Īpašo bērnu mākslas darbi tolerantākai sabiedrībai

Filmiņas aicina ielūkoties operas un baleta pasaulē

Burvju durtiņas! Videofilmas mazajiem skatītājiem par operas un baleta mākslas pasauli

Ar izklaidējoši izglītojošām īsmetrāžas videofilmām savus jaunākos skatītājus un, jādomā, arī viņu vecākus iepriecinājusi Latvijas Nacionālā opera un balets. Šonedēļ publiskotas filmas “Burvju durtiņas Operā” un “Baleta pasaulē”, kas ļauj ielūkoties operas apmeklētājam ikdienā nepieejamām vietām, piemēram, operas aizkulisēs, kur top kostīmi un dekorācijas, vai baleta treniņnodarbībās.

Plejāde dziedošu un košu tēlu – žurka Aurora, lācis Tanheizers, kaķenīte Odīlija, lapsa Mizete un vairāki citi, skanot neaizmirstamajām Arvīda Žilinska dziesmām, mazajiem skatītājiem atver “Burvju durtiņas Operā”. Turklāt atver no ikdienā publikai nepieejamām pusēm – no šūšanas darbnīcas un frizētavas, līdz pat telpai, kur top dekorācijas.

“Tas laiks bija tāds, ka mūsu skatītāji netika pie mums iekšā, un līdz ar to mēs to iekšu gribējām parādīt filmā. Un it īpaši netika bērni, kas droši vien ir mūsu nākamie skatītāji,” projekta nepieciešamību raksturo režisore Elita Burkovska.

“Burvju durtiņas Operā” jau decembrī pārtaps par izrādi uz opernama Jaunās zāles skatuves.

Žilinska mūzika, tāpat kā Bahs, Mocarts un Latvju dainas, ir bērniem jāzina; gan “Lelles jaka”, gan “Laba slava sniedziņam”, gan “Vāverīte ezim teic”, un tāpēc šis nelielais projekts ar bērnu dziesmām izauga par kaut ko brīnišķīgu un skaistu – par filmu bērniem! Lai bērni pateiktu vecākiem – ejam uz operu skatīties, kas tad tur īsti notiek, aicina Latvijas Nacionālās operas solistu koncertmeistare Ilze Ozoliņa.

Filmas radošajā komandā ir virkne operdziedātāju, arī 3D animatori un tērpu māksliniece Kristīne Jurjāne.

Savukārt otras videofilmas “Baleta pasaulē” veidotāji ir pašmāju baletdejotāji, kuri primabalerīnas Elzas Leimanes vadībā skatītājiem ļauj ielūkoties gan baleta treniņstundā, gan uzzināt saistošus stāstus par baleta vēsturi – itāļi un francūži joprojām strīdas, kuram pieder tā atklājēja gods.

“Un arī par laiku, kad balerīna paceļas pirkstgalos, un arī par pašām puantēm, tādēļ, ka tās tehnoloģijas ir unikālas, kā tas ir attīstījies. Es stāstu par to, kā katra balerīna to savu kurpi personalizē un ievalkā, un arī pati treniņstunda – ar to sāk dienu gan baletskolu audzēkņi, gan profesionāļi, katru dienu nemainīgi, bet tas ir kaut kas, ko skatītājs nekad nezina un par ko neaizdomājas,” satura dažādību atklāj Latvijas Nacionālā baleta vadošā baleta soliste, horeogrāfe Elza Leimane.

Filmas beigās skatītājiem tiek uzdots arī mājasdarbs, ar kura izpildi viņi aicināti dalīties soctīklos, bet balerīnas sola dot vērtējumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt