Ģimenes studija

Vecāku pieredze nesniedz zināšanas, kā bērniem pārvarēt digitālās vides izaicinājumus

Ģimenes studija

Pieaudzis to bērnu skaits, kuri izglītību iegūst mājās

Lai bērni nesaprastu, vecāki sarunājas lībiešu valodā. Tiekamies ar Zumbergu ģimeni

Bērnus audzina, turoties pie stiprām lībiešu saknēm. Ciemos pie Zumbergu ģimenes

Linda Zonne-Zumberga un Reinis Zumbergs ir vecāki astoņus gadus vecajam Ernestam un trīsgadniecei Emmai. Linda ir pilna laika mamma, Reinis programmētājs, bet viņiem abiem interesē folklora. Savukārt situācijās, kad kaut kas jāpasaka tā, lai bērni nesaprastu, viņi runā lībiešu valodā. Saruna raidījumā "Ģimenes studija" par bērnu audzināšanu un vecāku hobijiem.

Linda smej, ka ir mājsaimniece ar daudziem hobijiem un vīrs ir viņas mecenāts. Viņa vada Rīgas Tehniskās universitātes postfolkloras grupu "Daba san". Māca un izplata lībiešu valodu, ir arī licencēts Rīgas gids, bet ne pārāk aktīva, jo abiem ar vīru prioritāte ir bērni.

Reinis piebilst, ka tāda ir izveidojusies darba dalīšana ģimenē. Viņš ir programmētājs, kas brīvajā laikā arī nodarbojas ar lībiešu lietām, dzied folkloras kopā "Vilkači". Šobrīd gan paņēmis nelielu pauzi bērnu dēļ.

Linda uzskata, ka jāpavada laiks ar bērniem, kamēr viņi ir pie mums un grib ar mums daudz būt kopā. 

"Bērni ir ļoti interesanti, kad ar viņiem pavada laiku, var daudz interesantu lietu novērot," bilst Linda. 

"Ģimenes studija" podkāstā:

  • Savā lietotnē meklē - Ģimenes studija.

Garums - 50 min; jaunas epizodes katru darba dienu.

Ar saviem novērojumiem viņa dalās "Facebook". Tur var lasīt Ernesta izdomātus un mammas pierakstītus dzejoļus.

Linda atklāj, ka mājās nav televizora, bet par ekrānu izmanto palagu, kas ir acīm draudzīgāks, uz kura projicē multenes bērniem. Ne Ernests, ne Emma nespēlē datorspēles, jo vecāki uzskata, ka

bērns var daudz ko nokavēt dzīvē, sēžot pie ekrāna, bet ekrānu apgūšanu viņš nenokavēs, tās prasmes viņš iedzīs arī citā vecumā.

Reinis no pieredzes bilst, ka tas, ka pats bērnībā ilgi nav saskāries ar datoru, dzīvē nav traucējis kļūt par programmētāju. Viņš piekrīt, ka bērnības piedzīvošanu nevar atkārtot. 

Kāpēc interese par lībiešu valodu? Linda atklāj, ka abiem ar Reini senčos ir lībieši, vienam no Kurzemes, otram – Vidzemes puses. Lindu vienmēr interesējusi vēsture, un viņa 12. klasē sākusi apgūt lībiešu valodu. Kad satikusi Reini, arī viņš sācis apgūt lībiešu valodu. Tagad reizēm abi sarunājas lībiešu valodā. Un labi to izmanto kā savu slepeno valodu publiskās vietās vai, ja nepieciešams sarežģītāku lietu paslēpt no bērniem, sarunājoties mājās.

"Lībiešu valoda un kultūra ir sava veida mikrokosmoss tam, kas varētu notikt ar latviešu valodu. Tāpēc ir noderīgi gūt šo pieredzi šobrīd, lai vēlāk, kad globalizācijas procesos latviešu valoda nonāks pie šī sliekšņa, mēs esam kaut ko iemācījušies," vērtē Reinis.

Lībiešu valodu Linda un Reinis māca arī saviem bērniem.

Abus vienmēr interesējusi vēsture, pagātne un folklora. Reinis atzīst, ka folklora un muzicēšana "Vilkačos" palīdz paiet malā no ikdienas rutīnas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt