Ceļu satiksmes drošības direkcijas Bērnu satiksmes drošības projektu vadītāja Valda Kjaspere uzsver, ka pieaugušie ir piemērs bērniem. Bērni atdarina pieaugušo rituālus. Bērnam ir jāpajautā, vai viņam ir viss saprotams par drošību uz ceļa, jāparāda, kā šķērsot ceļu vai krustojumus.
Pirms skolas nepieciešams atsvaidzināt zināšanas par drošību uz ceļa, mērojot ceļu no mājām uz skolu, kuru bērns veiks ikdienā.
Bieži bērniem ir grūtības novērtēt, vai mašīna, kura tuvojas, ir pietiekamā attālumā, lai varētu paspēt šķērsot ceļu. Viens no veidiem, kā trenēt, cik tālu mašīna ir no vietas, kurā šķērsot ielu, ir skaitīšana. Izvēlēties mašīnu tālumā, skaitīt un izmēģināt, vai šajā laikā iespējams šķērsot ielu. Šo attālumu konkrētajā ielas posmā var iegaumēt. Tomēr visdrošākais veids ir izvēlēties ar luksoforu regulējamu pāreju, kaut līdz tai būtu jāiet nedaudz tālāk. Dzelzceļa šķērsošana ir bīstamāka, bet pozitīvi, ka vilciena tuvošanos var dzirdēt (ja vien bērns nelieto austiņas).
Kā gājēji bērni satiksmes negadījumos iesaistīti vairāk no septiņu gadu vecuma, tad kļūst aktīvāki, bet
mazāki bērni traumas visvairāk gūst transporta līdzekļos, jo neievēro drošības noteikumus.
Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas vecākā inspektore Līga Trukšāne atgādina, ka maršruta izstrāde un izpēte ir ieteicama. Trukšāne iesaka arī izveidot vecāku vizītkarti, kur norādīts vecāku vārds, telefona numurs, arī mājas adrese un norādīta skola, kurā bērns mācās, un noglabāt to somā labi zināmā vietā, lai nepieciešamības gadījumā var sazināties ar vecākiem. Šāda vizītkarte var noderēt, ja bērnam gadās apmaldīties.
Zinību dienā bērni saņems policijas izstrādātu materiālu “Drošs ceļš uz skolu”, kuru aicina izpētīt kopā ar vecākiem.
Tāpat ieteicams izspēlēt telefona zvanus, imitējot dažādas situācijas, kad kāds svešinieks uzrunā uz ielas, kad bērns nokļūst bīstamā situācijā, – kāda būs viņa rīcība. Tagad ir īstais brīdis, kad to darīt, jo praktiskā rīcība ir svarīgākā, nepietiek ar teorētiskajām zināšanām.
Jāatceras arī par drošību, ja izmanto kādu satiksmes līdzekli, jo tad ātrums ir daudz lielāks. Šobrīd divritenis bērnu vidū ir iecienītāks par elektrisko skrejriteni. Nepieciešams drošs aprīkojums, bērniem līdz 12 gadu vecumam aizsargķiveres ir nepieciešamas, pieaugušie tās mazāk izmanto, pauž Valda Kjaspere.
Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone atgādina, ka sabiedriskajā transportā bērns var braukt viens no septiņu gadu vecuma.
"Rīgas satiksmes" Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševica-Feldmane skaidro, ka Rīgā šādām situācijām, kad mazs bērns viens brauc sabiedriskajā transportā, vairāk uzmanības pievērš kontrolieri un vajadzības gadījumā sazinās ar pašvaldības policiju.
Ir jāiemāca bērnam, ka, gaidot sabiedrisko transportu, drošības nolūkos vajadzētu uzvesties mierīgi, neskraidīt un nedauzīties. Pirms 1. septembra kopā ar bērnu izbraukt ar sabiedrisko transportu līdz skolai un no skolas mājās. Izrunāt, kā rīkoties dažādās situācijās, piemēram, ja bērns pabraucis garām savai pieturvietai, – palīdzību var lūgt autobusa vadītājam vai kontrolierim.
Starppilsētu transportos ir bijuši gadījumi, kad bērns aizbrauc garām pieturai, sajauc transporta līdzekļus. Bērnam pēc palīdzības jāvēršas pie vadītāja, labi, ja bērnam ir vecāku telefona numuri, lai var sazināties.
Bērnu līdz 14 gadu vecumam izsēdināt no transporta nedrīkst.
Obligāta ir mutes un deguna aizsargu lietošana sabiedriskajā transportā. Ja ir kādas situācijas, kuras nevar atrisināt, palīdzība jālūdz pašvaldības policijai.
