Par to, kā tādās situācijās jūtas bērns, kā nepieļaut to, ka strīdos galvenais ierocis ir bērni, sarunā Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studijas” piedalās mammas Ilze un Agita, sertificēta mediatore Kristīne Dārzniece, Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Henzele.
Ilzes stāsts: “Šķiršanās process ilgst trīs gadus, saasināts tas ir trīs mēnešus. Bērni ir 8 un 4 gadus veci.
Tēvs liedza saskarsmi ar bērnu, neskatoties uz tiesas un bāriņtiesas lēmumu, ka man ir tiesības bērnus redzēt.
Kopš maija vidus līdz septembrim bērnus nesatiku. Izgāju institūcijas, mainījās situācija tikai tad, kad iejaucās mediji. Palīdzību meklēju bāriņtiesā, pie zvērināta tiesu izpildītāja, policijā un dažādās institūcijās – Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, pie tiesībsarga.
Realitāte ir tāda, ka, pat pārtraucot tēva saskarsmi ar bērnu, viņam ir iespējams to nepildīt. Tiesas lēmums nosaka, ka bērna dzīvesvieta ir pie manis. Tēva aizgādības tiesības ir pārtrauktas, bet tas neizslēdz tēva saskarsmi ar bērniem. Man bērnu atdeva atpakaļ pirms 1.septembra. Pēc divām dienām tēvam bija tiesības tikties ar bērniem. Vairākkārt mēģinājām atgūt bērnus ar tiesas izpildītāju palīdzību. Tiesu izpildītāji nevar nekavējoties izpildīt tiesas lēmumu, process ir garš.”
Agitas stāsts: “Tad , kad meitenei bija 5 gadi, tēvs atnāca uz tikšanos, tad uzrakstīja īsziņu, ka bērns paliks pie viņa. Tad sākās tiesvedības. Tajā laikā ticēju bāriņtiesai.
Izmisums bija liels, es neredzēju bērnu nepilnu gadu. Tagad meitene ir pusaudžu vecumā, viņa sāka protestēt, ka nevēlas dzīvot kopā ar tēvu. Tagad ir tiesā iesniegta prasību par atsevišķu aizgādniecību.”
Sertificēta mediatore Kristīne Dārzniece informē, ka ikdienā saskaras ar šādiem stāstiem. Pat tad, ja spriedumi ir panākti, tie nestrādā, ja puses tos negrib pildīt. Bērns ir tiešais upuris, jo viņam liegta saskarsme
Tiesībsarga biroja bērnu tiesību nodaļas vecākā juriste Laila Henzele apliecina, ka šādi stāsti ir ikdiena un, laikam ejot, šie stāsti kļūst nežēlīgāki.
Valsts ir radījusi likumdošanu, lai nepieļautu, ka bērnam liedz tiesības tikties ar otru vecāku. Otrs jautājums ir - kā šī likumdošana darbojas. Bāriņtiesai ir ierobežotas tiesības un pienākumi šādos gadījumos.
Par tiesas sprieduma vai bāriņtiesas lēmuma nepildīšanu apstākļi jāvērtē policijai. Tāpat, ja viens no vecākiem nepilda pienākumus, ir jāvēršas bāriņtiesā un jālūdz rīcību izvērtēt. Bāriņtiesa ir tiesīga lemt par aizgādības tiesību pārtraukšanu; ja vecāks to nepilda, tad policijai jāiejaucas. Bieži advokāti vai psihologi situāciju saasina, dodot padomus.”
Bāriņtiesas lēmumi jāizpilda nekavējoties, tos var arī pārsūdzēt. Tiesas spriedumi stājas spēkā tad, kad kāda no pusēm beidz tiesāšanās procesu.
