Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" saruna par bērnu valodas attīstību.
Vecāki, runājiet ar bērnu!
Valoda kā prasme neiedzimst, to iegūst uz atdarināšanas pamata.
Sociālā vide spēlē lielu lomu. Arī laiks, kad prevelē tehnoloģijas, ietekmē bērna valodas veidošanos.
Ir faktori, kurus ievērojot, vecāki var prognozēt bērna valodas attīstību - ja vecākiem bijušas valodas grūtības, bērniem var tās būt, problēmas grūtniecības laikā var ietekmēt valodu, ja pirmo trīs gadu laikā dominē LOR saslimšanas, tad tas var ietekmēt dzirdi.
No bērna pirmās dienas aprūpētāju runai jābūt uz zīdaini vērstai,
pieaugušajiem nepieciešams atcerēties, ka bērns runāt mācās atdarinot, tāpēc katru darbību, ko vecāki kopā ar zīdaini veic, būtu vēlams iespēju robežās komentēt. Ļoti ieteicams dziedāt šūpuļdziesmas.
Jāvērš arī uzmanība uz bērna roku sīkās muskulatūras nodarbināšanu, tas ietekmē runu.
Bērns ap trim mēnešiem gugina, bet ap sešiem mēnešiem sāk lalināt, ja bērns to nedara, tad jādodas pie speciālista.
Kad bērns runā, pats sadzird savu pateikto skaņu. Ja bērnam ir fonā citas skaņas (radio, televizors), tas var ietekmēt skaņas saklausīšanu.
Runas un valodas attīstības kritēriji jeb valodas kāpnes
Pats svarīgākais kritērijs ir runas attīstības dinamika. Vecākiem ieteicams iekārtot valodas kladi, kurā fiksē bērna pateiktos vārdus.
Vienkārša formula valodas attīstības dinamikai:
Viens gads – viens vārds (vārds, kas nozīmē ko konkrētu). Jāskatās arī, cik bērns saprot – “ņem”, “dod”, “drīkst”.
Divi gadi – maza frāze (pat tāda, ko saprot tikai vecāki vai tuvinieki). Šajā vecumā jāsaprot divas instrukcijas – “iedod man grāmatu, māsai pildspalvu”.
Trīs gadi – bērns jau ir labs runātājs - ar apgalvojumiem un noliegumiem. Šajā vecumā bērns var neizrunāt daudzas skaņas un skaņu mīkstinājumus.
Analizējot valodas kāpnes, ir jāņem vērā individuālās attīstības atkāpes pat vairāku mēnešu garumā (3 – 4 mēneši).
Speciālisti iesaka arī nerunāt bērnu valodā, neatdarināt bērna valodu, tāpat runājot izvairīties no pamazināmajiem vārdiem, jo bērnam vieglāk ir izrunāt īsākus vārdus – nevis “mājiņa”, bet “māja”.
