"Tele2" Personāla daļas vadītāja Aija Bite-Ozere skaidro, ka uzņēmuma aptaujā piedalījās jaunieši, kuri bijuši praksē uzņēmumos Latvijā, katrs piektais nav bijis apmierināts ar praksi, jo darbi nenozīmīgi, maza vai nekāda samaksa par paveikto darbu. Vairāk nekā puse no aptaujātajiem saka, ka prakses laikā nenotiek nekāda apmācība.
20% jauniešu nav apmierināti ar prakses iespējām, uzskata, ka tiek izmantoti kā lētais darbaspēks, uzņēmumi gaida sagatavotus praktikantus.
Jauno speciālistu nodarbinātības programmas ir starpnieks starp uzņēmumiem un praktikantiem, lai praktikantiem sniegtu izaugsmes iespējas un pirmo darba pieredzi, uzsver programmas vadītāja Agnese Jurkevica.
Uzņēmumi ar jauno speciālistu nodarbinātības programmas atbalstu programmu maksā stipendiju. Šajā programmā var piedalīties pilna un nepilna laika studenti, jābūt noteikti vidējai izglītībai.
Gan no darba devēju, gan skolas puses svarīgākais saprast, ko prakse nozīmē jaunietim, kurš mācās. Katram praktikantam jāspēj paņemt visu, ko viņam dod. Pirmais jautājums – vai jaunietis vēlējās ko uzzināt; prakses vieta ir laba vieta, kur jaunietim mācīties esošo profesiju, prakses būtību raksturo Rīgas Restorānu servisa skolas vadītājs Māris Astičs.
Liepājas Valsts tehnikuma direktora vietniece izglītības organizēšanas un attīstības jomā Ilze Kupše pauž, ka veiksmīga prakse ir iespējama, ja skolai ir laba sadarbība ar uzņēmumu, kur ir prakse. Nesaprašanās gadījumā jāiesaistās prakses vadītājam no skolas puses.
Veiksmīgai praksei nepieciešami vairāki faktori – ko skola sagaida no prakses, ko uzņēmums var dot praktikantam, trīspusējs līgums, atgriezeniskā saite.
Audzēknis var mājās iemācīties mizot kartupeli, tad vēl mācīties skolā, bet, atnākot praksē, sāk no nulles, kartupeli mizo tā, kā saka darba devējs, praktikants sāk no nulles, pauž Astičs. Runājot par atalgojumu – vispirms sevi ir jāpierāda, nevis uzreiz vēlēties samaksu.
