ĪSUMĀ:
- Tēriņus ieteicams sadalīti vairākās grupās, var veidot arī sīkākas kategorijas
- Uzstādīt mērķi - taupīt ir grūti, ja nav mērķa
- Pārskati savus finanšu paradumus, paredzēt izdevumus gada griezumā, zināt savas prioritātes
- Plānojot ģimenes budžetu, svarīga komunikācija, sadarbība, izdevumu pierakstīšana
Tēriņu sadalīšana kategorijās
LSM.lv sociālajos tīklos veica aptauju, jautājot, cik daudz naudas mēnesī ģimenei nepieciešams izdzīvošanai.
Teju puse (48%) no vairāk nekā 700 respondentiem norādīja, ka ģimenei nepieciešami vismaz 2000 eiro,
gandrīz trešdaļai (32%) – aptuveni 1000 eiro, 15% - vairāk par 2000 eiro, bet 4% - pietiek līdz 500 eiro.
Divu bērnu mamma Lote Šteina stāsta, ka viņas ģimenei mēnesī nepieciešami aptuveni 1500 līdz 2000 eiro. Ģimenes budžets tiek rūpīgi plānots, iesaistoties gan viņai, gan vīram. Finanšu pārvaldīšanai ģimene izmanto aplikāciju "You need a budget". Tiesa, arī šī aplikācija ir ieguldījums, jo tās abonēšana gadā izmaksā aptuveni 100 eiro.
Aplikācijā izdevumi tiek sadalīti vairākās grupās un grupās var veidot arī sīkākas kategorijas. "You need a budget" izmantota pieeja, kurā plānota tiek tikai tā nauda, kura ir uz doto brīdi, līdz ar to nav iespējams pārplānot vairāk nekā tev ir. "Tad, kad tu esi ielicis, teiksim, 200 eiro pārtikas budžetā, tad tajā brīdī, kad tu sāc pārtērēt, tev ir jāņem nauda no citas kategorijas. Un tad tu apzināti saproti, ka esi nepareizi aprēķinājis pārtikas budžetu šajā mēnesī, un ir jāņem nauda, piemēram, no kategorijas "patīkamai dzīvei". Izņemot, teiksim, 20 eiro no šīs kategorijas, tu zini, ka tev ir par 20 eiro mazāk, ko tērēt kafijai, našķiem vai kam citam," skaidro Lote Šteina.
"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa norāda, ka budžeta plānošanas procesā svarīga loma ir prioritāšu izvērtēšanai, sastrukturējot tēriņus trīs kategorijās – obligātie, vajadzīgie un vēlamie.
- Obligātie maksājumi ir tie, kuru nesamaksāšana draud ar nelāgām sekām – komunālie maksājumi, kredīti, citi rēķini. Šie rēķini ir maksājami vispirms, un uz tiem arī ir visgrūtāk ietaupīt (tomēr ne neiespējami) – ja nu vienīgi radikāli tiek mainīta dzīve. Tajā pašā laikā der izvērtēt, kā iespējams kaut nedaudz mazināt komunālos maksājumus, pārliecinoties par elektrības, ūdens un siltuma efektīvu izmantošanu.
- Vajadzīgie maksājumi ir tie, bez kuriem neiztikt, bet uz kuriem var ietaupīt, piemēram, pārtika, apģērbs, transports. Ar šiem izdevumiem jārēķinās, jāsaprot, cik lielu summu mēnesī varam tiem atvēlēt, un jāparedz nauda uz priekšu. Šie maksājumi ir elastīgi un paredz zināmus taupīšanas momentus, ja, piemēram, pērkam preces vairumā, nesmādējam radu vai draugu atdotās lietas, pārskatām pārvietošanās paradumus utt.
- Vēlamie maksājumi ir tie, uz kuriem visvieglāk ietaupīt, nemaz neļaujot tiem notikt, – kino vai kafejnīcas apmeklējums, izklaides brauciens. Šos tēriņus iespējams samazināt visvairāk, tomēr saglabājot veselīgu līdzsvaru," skaidro Evija Kropa.
Budžeta plānošanā panākumu atslēga meklējama regularitātē, norāda Evija Kropa: "Ienākumu un izdevumu uzskaite jāveic katru dienu/nedēļu/mēnesi (bet ne retāk), jo tā ļauj saprast, cik sekmīgi virzāmies uz nosprausto mērķi un cik liels ir atlicis neizmantotais ikmēneša limits katrā no izdevumu grupām. Teiksim, vai varam atļauties brīvdienu pusdienas kafejnīcā, vai tomēr šī izklaide atliekama līdz nākamajam mēnesim?"
Rīks vai metode, kādā veidā naudas plūsmai tiek sekots līdzi, ir sekundāra – "kādam visērtākā būs vecā labā pierakstu klade, savukārt kādam tehnoloģiju atbalsts "MS Excel" tabulas veidā, internetbankas budžeta plānotājs vai viedtālruņa aplikācija. Nereti nākas dzirdēt, ka sekot līdzi saviem izdevumiem attur tieši priekšstats, ka tas ir laikietilpīgi un sīkumaini. Te nu jāteic, ka tehnoloģiju attīstība sniedz iespējas sev aiztaupīt rūpes par katra čeka reģistrēšanu/pierakstīšanu un šo darbiņu atstāt tehnoloģiju ziņā, piemēram, pamatā norēķinoties ar maksājuma karti un sekojot līdzi dažādu izdevumu apkopojumam savā internetbankā. Noderīgs ir arī paņēmiens jau algas dienā noteikt limitu dažādām tēriņu pozīcijām. Tas kopā ar sekošanu līdzi tekošajiem izdevumiem dos vislabāko efektu," pauž Evija Kropa.
Taupīšanā svarīgs ir mērķis
Taupīt ir grūti, ja nav mērķa, atzīst Lote Šteina.
Mērķis var būt jebkāds – uzcelt māju, nopirkt savu dzīvokli, sakrāt ceļojumam, jaunām kurpēm vai jebkam citam, ko sirds tobrīd kāro.
Evija Kropa norāda - lielākās iespējas ietaupīt ir tajās kategorijās, kuras izdevumu apmēra ziņā ir vislielākās, kā piemēram, pārtika.
Lotes Šteinas ģimenē pārtikas budžetu uztur viņas vīrs. "Viņš iepērkas reizi nedēļā, ēdienkarti plāno pēc tā, ko ir nopircis veikalā, un veikalā pērk produktus, kam ir atlaides. Viņš skatās kas tajā nedēļā ir izdevīgs pirkums, un no tā izriet tas, ko viņš gatavos tai nedēļai," stāsta Lote Šteina. Tāpat ģimenē maltītes tiek gatavotas uz priekšu, kas arī palīdz atturēties no kārdinājuma pasūtīt ēdienu vai doties uz veikalu pēc kāda garduma. Lotes ģimenes pārtikas budžetā neietilpst našķi, lai rastos sajūta, ka tas ir kaut kas cits, kas īpašs.
"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa apkopojusi vairākus ieteikumus budžeta plānošanā un taupīšanā:
- Pārskati savus paradumus. Ja ir vēlme iegūt citu rezultātu, noteikti ir jāievieš izmaiņas ikdienā. Ja turpināsim rīkoties tāpat kā līdz šim, rezultāts nebūs citādāks. Jādomā par izdevumu kategorijām, kurās iespējams veikt izmaiņas (mazāk ēst ārpus mājas, mazāk tērēt saldumos, pirkt preces vairumā, mainīt iepirkšanās biežumu, līdz minimumam samazināt izmesto pārtiku u.tml.). Noderīga būs arī abonementu pārskatīšana – mobilā telefona pieslēgums un tarifs, televīzijas un interneta ikmēneša maksa ir tikai daži no piemēriem, kurus laiku pa laikam ir vērts pārskatīt ar domu, ka piedāvājuma un izcenojuma klāsts tirgū mainījies.
- Augstākā pilotāža budžeta plānošanā – spēja paredzēt savus izdevumus gada griezumā un atbilstoši tiem sagatavoties. Paplašini savu plānošanas horizontu, lai ziemassvētku dāvanas, automobiļa tehniskās apskates vai bērna skolas gaitu uzsākšanas izdevumi nenāktu kā pārsteigums ģimenes budžetā.
- Taupības režīmā svarīgi atcerēties, ka vairāki mazi pirkumi rada ilgstošāku laimes sajūtu nekā viens liels, kā arī pieredzes gūšanai ir spēcīgāks efekts par mantu tēriņiem – pie lietām ātri pierodam, bet pieredzi ilgāk atceramies. Iepērkoties atstāt bērnus mājās, jo tieši bērni pirmie reaģē uz mārketinga stimuliem veikalos. Ir izpētīts, ka bērni vieglāk "izdīc" pirkumus no mātēm nekā tēviem, un meitenes māk labāk pierunāt vecākus nekā zēni, savukārt visprasmīgākā vecuma grupa ir 5-8 gadus vecie.
- Svarīgi ir zināt savas prioritātes, lai tēriņu brīdī spētu pieņemt pareizo lēmumu. Ja, piemēram, ir izteikta vēlme aizbraukt ceļojumā, tad nākamreiz, kad gribēsies nopirkt jaunas sporta kurpes, būs viegli pieņemt lēmumu to nedarīt, jo tas nozīmēs ātrāk sakrāt ceļojumam.
- Samaksā sev pirmajam – jau algas dienā uzkrājumam novirzi konkrētu summu un to uztver kā obligātu maksājumu sev. Ja stratēģija būs uzkrāt to, kas paliek pāri, var regulāri attapties situācijā, kad dienā pirms algas nekādas rezerves nemaz nav. Šajā gadījumā disciplinēt sevi var palīdzēt bankas krājkonts ar noslēgtu regulāro maksājumu.
"Plānošanas procesā noteikti jāseko līdzi tam, lai saglabājas gandarījums un ierobežojumi nekļūst par nepanesamu slogu. Ja visu laiku būs sajūta, ka neko nevar atļauties, ir daudz lielāks risks pazaudēt entuziasmu.
Līdzīgi kā uztura speciālisti nereti iesaka "pareizas ēšanas" attiecību pret našķiem ievērot 80:20 proporcijās, arī naudas taupīšanas un plānošanas jomā šāda pieeja varētu būt gana noderīga. Piemēram, 90% vēlamo tēriņu saglabā esošajā līmenī, bet pārējos 10% novirza kāda noteikta mērķa sasniegšanai," norāda Evija Kropa.
Turklāt izvirzītajiem mērķiem jābūt samērīgiem. "Ja tie nav reālistiski attiecībā pret ienākumiem vai arī prasa ļoti ilgu laiku, saglabāt entuziasmu būs patiess izaicinājums. Tādēļ jāparūpējas, lai finanšu plānošana ietvertu arī nelielus mērķus, kas ļaus nosvinēt mazās uzvaras un saglabāt motivāciju arī kam laika ziņā ilgākam," skaidro speciāliste.
Evija Kropa aicina eksperimentēt un nemest plinti krūmos, atrodot to sistēmu, kas strādā vislabāk. "Ilgtermiņā plānošanai ir vairāki ieguvumi – drošība ar zemāku stresa līmeni ikdienā, lielāka kontrole pār notikumiem savā dzīvē, lielāka rīcības brīvība, un mērķu īstenošana," atzīst eksperte.
Komunikācija, sadarbība, izdevumu pierakstīšana
Lote Šteina norāda, ka, plānojot ģimenes budžetu, svarīgi ir būt vienisprātis ar savu dzīvesbiedru.
"Man liekas, ka strīdi par naudu ir vieni no biežākajiem strīdiem, kas ir ģimenēs, un arī mūsu ģimenē tādi neizpaliek.
Bet ir jāsaprot, kam jūs krājat, ja krājat, kam jūs taupāt, kas katram ir svarīgi un tiešām jāizprot vienam otru un to, kur mēs varam atļauties ietaupīt un kas tomēr otru cilvēku padarīs nesamērīgi bēdīgu," pauž Lote Šteina.
Tāpat viņa norāda -
būtiska ir tēriņu pierakstīšana, jo pierakstot iespējams apzināt savus izdevumus, saprast, vai nauda netiek tērēta lietās, kas tev nav svarīgas.
Arī Evija Kropa akcentē: "Ienākumu un izdevumu aptuvena apzināšanās, budžeta plānošanu veicot vien galvā, nav īsta budžeta plānošana. Tikai tad, kad veiksiet sava budžeta rūpīgu uzskaiti un revīziju, būs iespējams identificēt tās jomas, kurās varētu veikt izmaiņas – samazināt tēriņus, optimizēt tos vai arī atteikties no tiem pavisam."
