Gadu desmitiem gaidītās izglītības reformas virzījušās kā pa kalniem – viens solis uz priekšu, divi – atpakaļ. Lai gan
šogad bija jau pirmais gads, kad pirmo reizi tiem, kuri fiziku izvēlējušies mācīties padziļināti, bija jākārto eksāmens šajā priekšmetā.
Ar skaistām frāzēm vien fiziku neiemācīsi
Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas veiktajā aptaujā 2021. gada rudenī skolotāji atzina, ka jūtas noguruši, viņiem nav laika sagatavoties stundai, un nav materiālu, no kā mācīt.
"Sākumā sapratām, ka materiāls mācīšanai nepieciešams tieši tiem, kuri izvēlējušies "Fizika 2" (padziļinātais kurss)," atminas asociācijas domes priekšsēdētāja un 40. vidusskolas fizikas skolotāja Ludmila Belogrudova. "Bija ideja tulkot materiālus no angļu valodas."
Ar skolotāju aptaujas rezultātiem, kas atspoguļoja realitāti skolās, asociācija devās pie uzņēmēju organizācijas LETERA.
"Diemžēl skarbā realitāte 30 bērnu klasē traucēja mācīt bērniem pa jaunam, tikai balstoties uz skaistām frāzēm par kompetenču pieeju,"
skaidro Belogrudova, kura atzīst, ka tieši šādi aptaujas rezultāti ir likumsakarīgi skolotāju socioloģiskā portreta dēļ. "Ne mazāk svarīgi arī tas, ka skolotāju vidējais vecums ir pāri 50 gadiem – tātad jaunā pieeja jau pieredzējušiem profesionāļiem ir izaicinājums. Aptauja parādīja, ka skolotājs grib saprast, kā tad realizēt to jauno pieeju, jo "es taču fiziku zinu! Ko jūs no manis gribat?""
Arī autoru komandas vadītājs, praktizējošs pētnieks un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas fizikas skolotājs Ģirts Zāģeris atceras, ka iemesls tam, lai taptu jauns materiāls, bija notikusī izglītības reforma, tostarp jauns sadalījums vidusskolās – "Fizika 1" un padziļinātā "Fizika 2".
"Tas, ka pietrūka vienota materiālu kopuma, radīja neizpratni fizikas skolotāju vidū – bez materiāla bija grūti saprast, ko sagaida no skolotāja.
Jo sevišķi satraukums radās, tuvojoties eksāmenam," skaidro skolotājs Zāģeris. Viņš atminas, ka grūdiens uz to, ka lietas labā kaut kas jādara, nāca no uzņēmēju puses, sakot, ka darba tirgū būtiski trūkst cilvēku ar inženieru un tehniskām zināšanām. "Uzņēmēji bija ieinteresēti, lai skolās dabaszinības var apgūt labāk, tātad – jāatbalsta skolotāji."
Veiksmes atslēga – iesaistīt pašus skolotājus
Ar ko šie mācību materiāli fizikā atšķiras no iepriekšējiem materiāliem? "Manuprāt, ar divām svarīgām lietām: pirmkārt, stundu plāniem ir detalizēti pierakstīts klāt, kāpēc stunda izveidota tieši tā, kāds tam sakars ar jauno programmu.
Tas ir metodisks komentārs skolotājam, paskaidrojot, kāpēc stunda veidota tieši tā un ne citādi. Nevis plikas prezentācijas un uzdevumi, bet ar skaidrojumu," uzsver Ģirts Zāģeris. "Otrkārt, pats materiālu tapšanas process ir citādāks – ir veiksmīgi iesaistītas vairākas ieinteresētās puses, un komanda materiālu veidošanas laikā bija nepārtrauktā sasaistē ar skolotājiem, kuri to rezultātu izmantos. Bija semināri, jautājumi, atbildes, komentāri, ko ņemt vērā. Arī augstskolu pārstāvji piedalījās – viņu uzdevums bija pārraudzīt, vai no fizikas viedokļa viss ir kārtībā. Visi nāca kopā, lai ar paveikto apmierinātas būtu visas puses – lai materiāls būt adekvāts un lietderīgs."
Līdzko projektam tika piešķirts finansējums, tika izveidota komanda, gan iesaistot pašus skolotājus, gan zinātniekus un pētniekus, kas, kā uzsver iesaistītie, ir šī projekta ieguvums un ieteikums arī nākotnes projektiem izglītībā jebkurā mācību priekšmetā.
Stāsta Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļas vadītājs Guntars Kitenbergs:
"Projekta komandu veidoja jaudīgi fizikas skolotāji un Latvijas Universitātes pasniedzēji un pētnieki, tāpēc materiālu pamats veidojās no iesaistīto pieredzes un kompetences.
Satura izveide bija tieši praktizējošu fizikas skolotāju lauciņš pētnieka un fizikas skolotāja Ģirta Zāģera vadībā, bet atbalsta un aprobācijas jautājumos izšķiroša loma bija LU Fizikas nodaļas Fizikas izglītības pētniecības katedras personālam docentes Ineses Dudarevas vadībā. Katedra ir iesaistīta fizikas izglītības studiju kursu pasniegšanā un veic aktīvu fizikas izglītības pētniecību, tāpēc pārzina gan aktuālos fizikas izglītības pētījumus, gan to lietojumu skolas vidē."
Zinātnieks Kitenbergs arī piebilst, ka komanda arī pašā projekta sākumā apmeklējusi zināšanu un prasmju konstruēšanas kursus, ko vadījuši speciālisti no Kolorado Universitātes Bolderā (University of Colorado Boulder), kas ir starp atzītākajiem fizikas izglītības centriem pasaulē.
"Manuprāt, svarīgākais mērķis "Fizika 1" jeb fizikas pamatlīmeņa metodiskajos materiālos ir tos radīt atbilstošus lietotāja – fizikas skolotāja – vajadzībām un vēlmēm.
Tie ir ne tikai materiāli, ko stāstīt, rādīt, uzdot vai prasīt skolēniem, bet arī metodiskie komentāri: kāpēc ir šāda pieeja, šāds uzdevums, ko gaidīt no skolēniem un citas līdzīgas detaļas.
Šādu materiāla tapšanu nodrošināt varēja tikai aktīvā sadarbībā starp iesaistītajām pusēm. Par materiāla formu vairākos soļos vienojāmies ar Valsts izglītības satura centru. Visi izstrādātie materiāli tika plaši aprobēti – vai nu trijās dažādās skolās, vai ikmēneša skolotāju semināros. Te jāsaka liels paldies Latvijas Fizikas skolotāju asociācijai un tās vadītājai Ludmilai Belogrudovai un vairākiem desmitiem skolotāju, kas reizi mēnesī atrada laiku, lai izskatītu materiālus, tos izvērtētu un izdiskutētu, sniedzot komentārus, ko materiālu veidotāji pēc tam ņēma vērā tos pilnveidojot. Ja radās kāds dziļāks fizikas jautājums, to palīdzēja izprast Latvijas Universitātes (LU) fizikas pētnieki un pasniedzēji. Svarīgi piezīmēt, ka materiāls būs dzīvs – tuvākos divus gadus LU Fizikas nodaļa rūpēsies, ka jebkura skolotāju atgriezeniskā saite tiks izvērtēta, uzreiz labojot materiālu vai jautājumu izdiskutējot skolotāju semināros. Cerams, ka tas turpināsies arī ilgtermiņā, jo Fizikas nodaļa, manuprāt, diezgan dabīgi izveidojās kā tā vide, kas apvieno tos, kas Latvijā domā par fizikas mācīšanu."
Arī Ģirts Zāģeris novērtē daudzo spēlētāju un pašu skolotāju iesaistes nozīmi: "Gribu uzsvērt, ka šajā projektā nav tā, ka kāds kaut ko ir izgudrojis, nopublicējis un tikai tad parādījis citiem. Tā ir laba prakse un, iespējams, kaut kas tāds, kā ļoti pietrūcis līdz šim. Tas, ka cilvēki iesaistās, ir liela vērtība!
Arī nākotnē izglītības lauciņā vēlētos, ka īsteno šo praksi – iesaistīt skolotājus, kas ir gala patērētāji, lai veidotos pēc iespējas jēdzīgāka bilde tiem, kas to materiālu reāli izmantos."
Materiāls kā ceļakarte skolotājiem
Lai gan sākotnēji visvairāk neskaidrību skolotājiem bijis tieši par padziļinātā kursa pasniegšanu, tomēr izlēma, ka vispirms izstrādās jauno materiālu pamatlīmeņa fizikai.
Tā kā tuvākajos gados ieplānots arī obligātais eksāmens kādā no dabazszinību priekšmetiem, tad tiem, kuri izvēlēsies eksāmenu kārtot fizikā, skolotāji jau mācīs no jaunajiem materiāliem.
Jaunie materiāli paredzēti skolotājam, kas tikko beidzis studijas un kuram trūkst iepriekšējas pieredzes skolā. "Tas ļaus neienākt tukšā laukā. Skaidrs, ka būs pieredzējuši skolotāji, kas negribēs sekot līdzi materiālu ieteikumiem, bet tas ir okei, jo šis ir pamats, ar ko var variēt. Ar laiku arī jaunais skolotājs pēc kāda laika sapratīs, ka viņam kaut kas patīk, bet kaut ko izveidos savu. Savukārt pieredzējušiem skolotājiem tas var būt iedvesmas avots paskatīties, kā un ko var darīt savādāk."
Kas šo materiālu saturā ir citādāks? "Piemēram, metodiskie komentāri, jo tas lozungs, ar ko "Skola2030" nāca, bija aptuveni tāds: "mainām pieeju, materiāli nav jāmaina, tie mums ir"," raksturo fizikas skolotājs Zāģeris, kuram šis būs devītais gads, skolojot jauniešus fizikā.
"Tieši metodiskie komentāri ir mēģinājums "tulkot", ko tas jaunais saturs īsti nozīmē.
Padziļinātā fizikas eksāmenā, kas notika šopavasar, redzējām, ka vietām bija atkāpes no uzdevumu rēķināšanas, parādās uzdevumi, kur vairāk ir jāskaidro, jāsaprot konceptuāli utml. Tieši šie jaunie materiāli skolotājiem palīdz saprast to procesu, kā gatavot audzēkņus šāda veida eksāmeniem," skaidroja Zāģeris.
Materiālos būs sabalansēti gan rēķināmi uzdevumi, gan praktiski eksperimenti. "Mēģinām salāgot laboratorijas darbus, kur skolēniem darboties praktiski, bet vienlaicīgi, lai ir noklāts arī teorētiskais zināšanu apjoms," secina Ģirts Zāģeris.
"Jāskatās, lai skolēniem pietiek laika ne tikai vienkārši mācīties un risināt uzdevumus, bet arī patrenēties skaidrot parādības, argumentēt, strādāt ar informāciju – arī šādi elementi bija iekļauti eksāmenā.
Vēl uzsveru, ka, tiklīdz materiāli tiek publicēti, tie nav iekalti akmenī – uzklausīsim arī skolotāju komentārus, – vai kaut kas par daudz vai par maz. Balstoties uz atsauksmēm no reālās darbības, varēsim šos materiālus koriģēt."
