Tāpat viņa atklāj, ka mākslīgais intelekts var tikt izmantots arī kā daļa no spēles – vecāki kopīgi ar bērniem var izdomāt uzdevumu, kas attēlu ģenerētājam jāveic, un pēcāk var pārrunāt rezultātus.
Kā piemēru Paula min reizi, kad ar ģimeni svētkos spēlējusi spēli, kurā ar interesi piedalījās arī bērni – mākslīgajam intelektam tika uzdots izveidot pazīstamu latviešu filmu plakātus, iepazīstoties tikai ar īsu filmas aprakstu. "Mākslīgais intelekts uzģenerēja tādu kā kadru no filmas, un pārējiem viktorīnas veidā bija jāmin, kāda filma attēlota," viņa stāsta.
"Tikpat labi to var darīt arī ar literatūras darbiem vai citu kultūras saturu, citām lietām, kur jāpielieto savas jau esošās zināšanas, lai uzminētu, kas redzams attēlā. Jo tas, ko mākslīgais intelekts iedod, ir kas tāds, kas nekādi neizskatās pēc tās filmas, bet smieklīgā kārtā tomēr to var atšifrēt," pauž Paula.
Attēlu ģenerēšanai viņa izmanto rīku "DALL-E", kas ir viena no lielākajiem spēlētajiem mākslīgā intelekta jomā – "OpenAI" produkts. Rīku var izmantot, reģistrējoties ar savu "Google", "Microsoft" vai "Apple" kontu. Lietotājiem, kas "DALL-E" bija reģistrējušies līdz 2023. gada 6. aprīlim, ir pieejami bezmaksas "kredīti" jeb iespēja noteiktā apjomā ģenerēt attēlus bez maksas. "Kredīti" beidzas mēnesi pēc to piešķiršanas; bezmaksas "kredīti" tiek papildināti katru mēnesi. Lietotājiem, kas "DALL-E" reģistrējas pēc šā gada 6. aprīļa, lai ģenerētu attēlus, "kredīti" ir jāiegādājas.
"Pati programma ir ļoti viegli lietojama. Ja pārzina angļu valodu, tad atrast, kā no teksta uzģenerēt attēlu, ir diezgan viegli. Gandrīz vai tāpat kā "Google" – ierakstot atslēgvārdus, tā tas notiek arī tur," pauž Paula.
"DALL-E" var izmantot, arī mācoties vizuālo mākslu, jo, iedodot mākslīgajam intelektam norādes, kādu attēlu ģenerēt, klāt var pierakstīt arī kāda konkrēta mākslinieka stilu. "Piemēram, likt uzģenerēt Latvijas ainavu Pikaso rokrakstā. Tad tas attēls būs klasiska Latvijas ainava, ko it kā būtu gleznojis Pikaso. Mākslas vēsturē, runājot par dažādiem stiliem un to, kā tie izskatās, tas arī ir kas tāds, ar ko varbūt var ieinteresēt paspēlēties," stāsta Paula.
Tāpat Paula norāda, ka pazīstamo teksta ģeneratoru "ChatGPT" var izmantot, lai, piemēram, rakstītu dzejoļus, mākslīgajam intelektam iedodot dzejoļa tēmu. Tomēr jāņem vērā, ka latviešu valoda šim rīkam nav tik labā līmenī, cik angļu.
Paula min arī ideju, ka "ar mākslīgo intelektu var ģenerēt dažādas vides (piemēram, "nākotnes pilsēta" / "skola kosmosā"), un tad, balstoties uz mākslīgā intelekta radīto attēlu, šo vizualizāciju realizēt mazā maketā, pārnesot jau reālā vidē – darbojoties ar papīru, plastilīnu, u.c. materiāliem."
Drošība
Runājot par mākslīgā intelekta rīku drošību, Paula iesaka izvēlēties "lielos" rīkus, "OpenAI" produktus: attēlu ģenerēšanai – "DALL-E", tekstam – "ChatGPT". "Šajos rīkos ir iestrādāta precīza filtru sistēma, kas neļauj ģenerēt vardarbīgu, grafisku saturu," viņa norāda.
Internetā iespējams atrast arī bezmaksas mākslīgā intelekta attēlu ģeneratorus, piemēram, "Craiyon", "DeepAI", "Dream by WOMBO", tomēr jāņem vērā, ka tajos var nebūt precīzi iestrādāti filtri, līdz ar to bērns var saskarties ar viņam nepiemērotu saturu.
Attēlu ģeneratori pārsvarā darbojas līdzīgi – atverot konkrēto rīku, redzams tekstlodziņš, kurā jāieraksta, kādu attēlu vēlaties, lai mākslīgā intelekta rīks uzģenerē (jādod apraksts, ko gribat redzēt attēlā; ir rīki, kuros var pierakstīt vai izvēlēties arī mākslas stilu, kādā attēlu ģenerēt), tad jāspiež ģenerēšanas poga, kas atrodas pie tekstlodziņa, un jāgaida, kad rīks izdos attēlu.
Svarīgs ir mērķis
Gleznotāja, Rīgas 92. vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja Ieva Zinere uzskata, ka mākslīgā intelekta izmantošanai mākslā jābūt mērķtiecīgai. Skolas, piemēram, var rīkot projektus, projektu izstādes par kādu noteiktu tēmu. "Bērniem var dot uzdevumus saistībā ar vides saglabāšanu, tur noteikti lielas idejas var izveidot. Veidot dizaina projektus, kas varētu būt arī lietderīgi," pauž skolotāja.
Mākslīgā intelekta rīki, viedierīces var palīdzēt ātrāk realizēt ieceres. Tomēr iecere sākumā ir jāizveido, norāda pedagoģe. "Pamatam, bāzei ir jābūt no praktiskiem darbiem, ko bērns iepriekš ir darījis. Bet, ja viņš ir izdomājis kaut ko, tad viņam ir ļoti labas iespējas to izdarīt, rezultātus iegūt veikli. Ja bērni zīmē uz planšetes digitāli, viņi nomaina krāsas vienā sekundē, kamēr mēs gleznu pārgleznojam varbūt pusi dienas," pauž Ieva Zinere.
Pedagoģe uzsver, ka svarīga ir darbošanās ar īstiem materiāliem, krāsām, kas bērniem attīsta sīko motoriku. "Tāpat kā mazi bērni spēlējas ar smiltīm, tas taustes moments, visas kinētiskās lietas, kas veido motoriku, rokas, kopā ar smadzenēm sadarbojoties, attīsta smadzeņu darbību un visu pārējo. Tad rīkošanās ar viedierīci, manuprāt, ir tāda ātra informācijas apstrāde, bet vienpusīga – cilvēka smadzenes var vairāk. Mākslīgais intelekts piedod ātrumu projektiem, manuprāt. Ir acīmredzot jāzina, ko vēlas," norāda gleznotāja.
Radošuma attīstīšana
Paula Jansone kā prasmi, ko mākslīgā intelekta rīki bērniem var attīstīt, nosauc radošumu. "Sākumā, ģenerējot attēlus, tu, iespējams, raksti kaut ko, kas tev ir priekšā, ko tu redzi uz galda, bet tajā mirklī, lai dabūtu kaut ko arvien pārsteidzošāku un pārsteidzošāku, tev ir jābūt radošam," norāda Paula.
Tāpat viņa piebilst, ka, darbojoties ar mākslīgo intelektu, bērni iemācās skaidri definēt savu vīziju un precizēt savas domas.
