Skolēnu vasaras brīvlaiks nu jau pusē. Šo brīvo laiku bērni un jaunieši izmanto dažādi – vienkārši atpūšoties mājās, palīdzot radiniekiem darbos, ceļojot kopā ar vecākiem, arī piepelnoties. Vēl daļa ir apmeklējuši vai arī vēl tikai dosies uz kādu nometni. Šajā laikā Valsts bērnu tiesību un aizsardzības inspekcija saņēmusi arī ievērojami vairāk zvanu uz bērnu un pusaudžu uzticības tālruni.
"Man vēl nav pagaidām izdevies sazināties ar Valsts bērnu tiesību un aizsardzības inspekciju, bet varu pastāstīt, ka šorīt TV3 raidījumā "900 sekundes" inspekcijas vadītāja Gunita Kovaļevska atklāja, ka ir vairāk ziņojumu par fizisku un emocionālu vardarbību un arī par nepietiekamu aprūpi. Protams, to tā nevar pieņemt – kur un kādā vidē ir notikuši šie pārkāpumi, bet Kovaļevska tieši par nometnēm pieminēja, ka šosezon sūdzību ir vairāk – jūnijā bijusi viena, jūlijā četras," stāsta Santa Ādamsone.
"Jā, kā jau sacīju, ar inspekciju vēl nav bijusi saruna, bet izdomāju pavaicāt arī Valsts izglītības satura centram, vai tur ir kādi signāli, novērojumi par pārkāpumiem nometnēs. Paskaidrošu, ka, lai rīkotu nometnes, ir jābūt saskaņojumam un, lai tās vadītu, ir jāapgūst 72 stundu mācību programma nometnes vadītājam Valsts izglītības satura centrā. Centra pārstāve Liene Bērziņa man skaidroja, ka sūdzības viņi neuzskaita un to nevarēs komentēt, bet katru gadu fiksē nometnes, kuru organizatoriem nav prasmes un saskaņojuma."
"Šādās nometnēs, kur atbildīgie nometņu organizatori nav saņēmuši visus saskaņojumus vai kur pieaugušais nav izgājis attiecīgos kursus, pilnīgi noteikti piedalīties nedrīkst, un tādas nemaz nedrīkstētu organizēt. Tāpēc ļoti aicinām vecākus pievērst uzmanību nometnēm, pārbaudīt dokumentāciju, un noteikti ir jābūt līgumam, " pauda Valsts izglītības satura centra pārstāve Liene Bērziņa.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija šosezon ziņas par tiesību pārkāpumiem saņēmusi kopā par piecām nometnēm. Vairāki no šiem gadījumiem ir tieši par nelegālām nometnēm.
Pēdējo divu mēnešu laikā atklātas vairākas nelegālas nometnes, kuru organizatori nav veikuši drošības pārbaudes un tās vada cilvēki bez nepieciešamās apliecības. Fiziskas personas vienkārši atradušas telpas un ar sociālo mediju palīdzību sasniegušas vecākus – tā stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece Valentīna Gorbunova. Kopumā nelegālajās nometnēs bijuši aptuveni 100 bērni: "Nu, tādu varbūt vislielāko neizpratni izraisa tas, ka tad, kad tiek apziņoti vecāki ar lūgumu ierasties, paņemt bērnus, ka šī nometne ir nelegāla un ka bērni šeit nevar atrasties, ir atsevišķi gadījumi, kad no vecākiem ir saņemti pārmetumi par to, ka inspekcijas darbinieki ir lieguši bērniem atpūsties, lieguši bērniem rīkot ballīti vai piemēram, to, ka pats vecāks ir Turcijā un nevar ierasties paņemt bērnu no šīs nometnes."
Katras nometnes organizatoram ir jāsaņem atļaujas no Veselības inspekcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, pašvaldībām, Pārtikas un veterinārā dienesta un arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas. Par nometnes reģistrāciju un to, vai arī tās vadītājs ir ieguvis nepieciešamo apliecību, allaž pārliecināties aicina arī Valsts izglītības satura centrs. Stāsta centra pārstāve Liene Bērziņa.
"Pirms dalības nometnē vecākiem ir jāparaksta līgums, kurā tad ir atrunātas visas prasības – kādas aktivitātes ir nometnē, kādi ir drošības noteikumi, katrai nometnei ir jābūt iekšējās kārtības noteikumiem, un tieši tāpat vecākiem ir jāsniedz informācija par to, ka bērnam, piemēram, ir kādas vajadzības attiecībā uz uzturu vai veselības prasībām. Ja nometņu organizators šādu informāciju nejautā, tas varētu būt viens no signāliem, ka kaut kas ar nometnes organizēšanu nav kārtībā."
Par nometnes reģistrāciju var pārliecināties interneta vietnē nometnes.gov.lv.
Šobrīd sarakstā ir kopā 908 nometnes. Iepretim iepriekšējai sezonai ne tikai par nometnēm ir vairāk sūdzību. Maijā un jūnijā kopumā pieaudzis ziņojumu skaits Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā. Vadītājas vietniece Valentīna Gorbunova paskaidro, ka tas drīzāk ir saistīts ar līdzcilvēku aktivitāti. Parasti pēc skaļākiem vardarbības gadījumiem cilvēki kļūstot vērīgāki un ziņo aktīvāk. "Ļoti ceram, ka šis nebūs vien tāds kārtējais impulss, bet ka tiešām šī modrība, šī vēlme paturēt redzeslokā to, ka kādam bērnam ir nepieciešama palīdzība, tajā skaitā ģimenē, tas patiešām, cerams, saglabāsies tādā intensitātes līmenī."
Lai arī sabiedrība arvien labāk izprotot, ka par pārkāpumiem nedrīkst klusēt, tomēr inspekcija vērš uzmanību, ka, pētot nesenos gadījumus, piemēram, nogalinātās meitenes Justīnes un arī zīdaiņa nāvi Tukumā, apkārtējie bija manījuši kādas vardarbības pazīmes ģimenē, taču ne vienmēr ziņoja. Inspekcija par fizisku vardarbību jūnijā saņēmusi ziņas par 18 gadījumiem, bet par emocionālo vardarbību 53.
