Lai gan lielāka daļa vecāku pēc šķiršanās spēj vienoties, pie kā paliek bērns, kurās dienās vai brīžos tiekas ar otru no vecākiem, tomēr ir gadījumi, kad šādu vienošanos miermīlīgā ceļā nav iespējams panākt.
Rīgā gada laikā ir ap 200–300 šādu gadījumu un tie nonāk līdz tiesai.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs skaidro, ka "tikai tiesa ir tiesīga lemt, kur bērns dzīvos un cik bieži ar otru [vecāku] satiksies. Tas ir ļoti smagnējs process visām pusēm. Šis smagnējais process ir ilgs process. Viņš ir emocionāli ļoti sarežģīts, it īpaši bērnam. Vecāki savā tādā karotāja lomā vēl spēj sevi kaut kādā veidā uzturēt, bet bērnam abi vecāki ir svarīgi, un viņš grib abus, bet viņš saprot, ka viņš viņus abus nevar dabūt, un viņš cenšas izdzīvot šajā procesā. Un diemžēl mēs secinām, ka šie strīdi ir nebeidzami ilgi, jāsaka līdz pat bērna pilngadībai."
Pat ja tiesa pasludina savu spriedumu, jāatzīst, ka emocionālos jautājumus atrisināt ar tiesas varas palīdzību tomēr ir sarežģīti, jo aizvainojums tā arī ir palicis. Turklāt pēc kāda laika viss šis emocionālais process var atsākties no jauna. Var mainīties dzīvesvieta, finansiālā situācija; bērnam pieaugot, var izrādīties, ka viņš ir citādākas domās par tiesas lēmumu un tā tālāk.
"Bieži vien tie ir strīdi par to, ka tu man toreiz nodarīji to, un tie aizvainojumi neļauj paskatīties uz bērnu un saprast, kā tajā visā jūtas bērns, un saprast un pieņemt tos labākos lēmumus tieši bērnu interesēs," pauž Rīgas SOS ģimeņu atbalsta centra vadītāja Ivita Puķīte.
No šā gada Rīgas bāriņtiesa nodrošina jaunu pakalpojumu domstarpību risināšanai par bērnu aizgādību neatkarīgi no tā, vai vecāki ir bijuši pirms tam laulāti vai ne.
Izmantojot šo pakalpojumu, vecāki var izvairīties no smagnējā un ilgstošā tiesas procesa. Galvenais nosacījums – abām pusēm ir jāpiekrīt pakalpojuma izmantošanai.
"Mums ir komplekss pakalpojums, kas ietver vadītājus, – tie ir divi cilvēki, kuri tiekas ar šīm ģimenēm, izrunā situācijas. Kas ir svarīgi un ko ir atzinušas pašas ģimenes, – ka beidzot ir kāds, kas viņus uzklausa, ka vispār sadzird tās problēmas un grūtības, kas ir izveidojušās. Un tad jau sarunu vadītājs tālāk domā stratēģiju, kas ir labākā konkrētā gadījuma risināšanā, pie kura speciālista doties. Pakalpojuma ietvaros var saņemt arī ģimenes psihoterapijas speciālista pakalpojumu, mediatora pakalpojumu, mums ir piesaistīts arī jurists, un ir arī psihologs bērniem," jauno pakalpojumu raksturo Puķīte.
Pērn tika veikts pilotprojekts šādam pakalpojumam. Tam pieteicās 20 ģimenes. Četros gadījumos vienošanās jau ir panākta, pārējām tas vēl ir procesā. "Arī četras ģimenes no 20 ir ļoti vērtīgi, jo vismaz četriem bērniem šis smagais process nebūs jāiziet," vērtē Krasnogolovs.
Rīgas bāriņtiesa cer šogad nodrošināt šo pakalpojumu bez maksas apmēram 50 ģimenēm. Pakalpojumu var izmantot arī tās rīdzinieku ģimenes, kas jau ir sākušas tiesas procesu.
