Mākslas muzejs var kļūt par aizraujošu un noslēpumiem pārpilnu pasauli, kas palīdz atraisīt bērnu fantāziju un izpratni par mākslas darbiem. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) studijā "Es un māksla" pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnus iepazīstina ar dažādu laiku mākslas darbiem un māca izzināt mākslas valodu.
Māksliniece un LNMM muzeja pedagoģe Diāna Dimza-Dimme par darbu ar bērniem saka, ka "mēs ejam cauri visam muzejam, visām izstādēm, neatkarīgi no tēmām, kādas ir. Viņas ir tik dažādas – mēs izejam cauri jautājumiem par mūsu vēsturi, par cilvēka ķermeni, par mākslas žanriem. Par visu. Protams, tas viss ir piemērots katrai auditorijai atsevišķi. Par dzīvi, par dabu, par visu lietu saistību. Cik daudz ir izstādes, tik daudz šīs tēmas, mēs par visu varam izrunāt – par karu, par bēgļiem, mums muzejā ir pilnīgi viss."
Šoreiz mākslas muzeja burvju feja veda mazos apmeklētājus iepazīt poļu arhitekta Vāclava Špakovska mūža darbu – līniju ritmus, ko mākslinieks aizsāka pirms simt gadiem, studējot Rīgā.
Daudzbērnu mamma Asnāte Ošāne bērnu nodarbības muzejā raksturo kā radošu kopīgu ģimenes pasākumu, kurā bērniem rodas kaut kāds jauns piedzīvojums un paplašinās apvāršņi.
"Tā ir tāda robežu laušana, tas ir tāda izeja brīvībā, ka bērns sāk fantazēt, meklēt formas dabā, saskatīt," pauda skolotāja Lūcija Apela.
Diāna Dimza-Dimme par muzejdarbu saka, ka "tā nav skola, mēs necenšamies pēc kaut kāda tāda rezultāta, mēs vienmēr sakām, ka visi darbi muzejā sanāk ŠEDEVRI. Tas ir viennozīmīgi. Citreiz, protams, vecāki grib kaut kādu, īpaši vecmāmiņas, tādu ļoti skaistu rezultātu, bet šeit skaistumam nav nozīmes. Nozīmes, ka mēs kaut ko pamanām, kaut ko ieraugām, pamēģinām, pavadām kādu laiku bez telefoniem un datoriem un pilnīgi citā telpā, pilnīgi citā vidē, jo tā vide arī mūs ļoti ietekmē. "
Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā radīta radoša Dizaina studija bērniem, iedvesmojoties no pastāvīgās ekspozīcijas "Dizaina process" eksponātiem. Īpaši domāts par ģimenēm ar mazākiem bērniem, kuriem patīk taktili rotaļāties un pildīt praktiskus uzdevumus.
Muzeja apmeklētāja Astrīda Brokāne saka, ka "te var darīt daudz ko, kas ir saistīts ar materiāliem. […] Man patīk visvairāk tur, kur var taisīt visādas ilūzijas un griezt rakstus ."
Arī Rīgas Biržā regulāri notiek dažādas tematiskas radošās darbnīcas. Tā kā šobrīd aplūkojama Indijas kultūrai veltīta izstāde, daudzi vēlas iemēģināt roku auduma apdrukas nodarbībās ar indiešu koka spiedogiem.
Māksliniece un radošo darbnīcu vadītāja Kristīne Šica uzsver, ka darbnīcas muzejā vispār piedāvā iespējas redzēt vairākas lietas kopā – gan mākslu pašu, gan izmēģināt to praksē: "Tā prakse veidojas eksperimentu ceļā un darbošanās ceļā. Ja mums vēl ir pieejami dažādi autentiskāki materiāli, tad tas, manuprāt, dod papildu enerģiju un iedvesmu darboties. Un galu galā tas mudina pēc tam kādam mājās atrast veidu, kā radoši pavadīt savu laiku."
"Galvenokārt ir būtiski veidot tās nodarbības un aktivitātes, jo, pirmām kārtām, mēs esam Ārzemju mākslas muzejs, un mēs iepazīstinām ar dažādām svešām kultūrām, kuras ir ļoti bagātas un ļoti bieži mums nesaprotamas. Īpaši bērniem tas caur tādu rotaļu vai mācīšanās procesu, pirmām kārtām, rada izpratni un, otrām kārtām, rada to, ka bērnam rodas interese par to kultūru un nākotnē viņam muzejs neasociējas tikai ar to, ka tas ir izstādes, bet ka tas ir kaut kas interesants, ka tur var darboties radoši, un arī turpmāk viņam interesēs citas izstādes un pasākumi, kas ir kultūras nozarē. Vai otrs, viņi interesējas par to, kas ir svešāks, nepazīstamāks, ja ir radoša darbnīca, tas ir tas, kas cilvēku vienmēr interesē, iepazīt caur radošu procesu, kas atklāj kaut ko jaunu, un varbūt cilvēkam atklājas kāda jauna prasme, jauns hobijs, kas līdz šim ir bijis nepazīstams, bet tieši caur šo kaut kas atklājas pavisam jauns," skaidroja Rīgas Biržas komunikācijas speciāliste Anete Brakša.
