Taisnīgums un pieejamība jebkurai ierīcei. Kovidlaiks pierādīja, ka tehnika ir palīdzoša un iekļaušanos veicinoša. No otras puses, pasaules līmenī segregācija palielinājās, ir valstis, kur tehnoloģijas ir nepietiekamas. Tāpat atvērtie izglītības resursi – redzot, kas notiek ar mazajām valodām, jo lielākā daļa informācijas ir angļu valodā.
Piemērotība un atbilstība – ziņojums rāda, ka daudzi skolotāji, kuri mācījušies par tehnoloģiju izmantošanu, nav spējīgi pielietot zināšanas mācību stundā. Pamatlīmenī skolotāju zināšanas ir labas, bet nepietiekamas satura veidošanā.
Mērogojums – kas ir pasūtītājs pētījumiem? Tāpat jāvēro, kādi ir mācību rezultāti – tiek zaudētas lasīšanas un komunikāciju spējas.
Ilgtspējība – datu sensitivitāte.
"Jebkura veida iniciatīvas, kas vēlas regulēt ierīču lietojumu izglītības jomā, ir apsveicamas, nepieciešami skaidri kritēriji. Pieaugušajiem jābūt atbildīgiem par ierīču tehnisku lietošanu.
Viedierīču lietošana mācību stundā samazina uztveršanas un koncentrēšanās spējas, uzmanību nevar kvalitatīvi sadalīt uz vairākām informācijas līnijām. Vecākiem ir jārāda bērniem labs piemērs," pauda Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektors, pētnieks Edmunds Vanags.
Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga skaidro, ka 1. līdz 6. klases skolēniem viedierīces stundās jāaizliedz, jo bērniem nav zināšanu par to, ko drīkst, ko nedrīkst. Skola nodrošināta ar viedierīcēm, tāpēc nav nepieciešami telefoni. Skolas iekšējās kārtības noteikumos teikts, ka skolā telefons ir izslēgts un nolikts somā, to nedrīkst lietot arī starpbrīžos, bet tas nestrādā.
Smārdes pamatskolā par telefonu ierobežošanu sāka runāt pirms septiņiem gadiem. Pirmskovida laikā telefonus nolika skapītī. Tagad pirmās stundas laikā telefonu savāc kastē, pēc stundām saņem atpakaļ. Ir bērni, kuri pamanās nenodot telefonus. Iemesls arī tāds, ka telefons novērš skolēna uzmanību, skaidroja Smārdes pamatskolas direktore Inga Upatniece.
"Domājam, kā vairot dažādus Latvijas pieredzes stāstus. Kāpēc mums ir vajadzīgi kādi ierobežojumi, uz šo jautājumu jāatbild, pirms ko mainām. Jājautā – vai mums tas traucē mācīties? Jādomā, ko mēs ar to darām? Ja to kontrolēs valsts, pārvērtīsimies par policejisku valsti.
Skolas ir dažādas ar atšķirīgām vajadzībām un risinājumiem. Svarīgi saglabāt skolu autonomiju lēmumu pieņemšanā,"
skolu ierobežojumus raksturo Izglītības un zinātnes ministrijas vecākais eksperts Edgars Plētiens.
Moļņika akcentē, ka "mēs fokusējamies uz telefoniem, aizmirstot, ka UNESCO ziņojumā runā par tehnoloģijām. Jāskatās uz tehnoloģiju lietošanu plašāk, lai veidotu skolu, kur skolēni ir zināšanu radītāji."
