Dvīņiem Martai un Rihardam ir 17 gadu. Viņi ir jaunieši ar savām interesēm, hobijiem un arī draugu loku un gatavojas absolvēt Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas 9. klasi. Tikai zīmju valoda, kurā brālis un māsa sarunājas, liecina – viņi abi ir vājdzirdīgi.
Riharda un Martas mamma Sarmīte Knostenberga: "Viņi dzird ar dzirdes aparātiem. Viņiem ir digitālie aparāti abiem diviem, un viņi ar aparātu palīdzību kaut ko dzird. Kaut kādas skaņas, protams, viņi dzird."
Sarmīte lepojas – Rihards pēc pamatskolas izglītības iegūšanas vēlas attīstīt savu gleznošanas talantu. Arī Marta gaida, kad beigsies jau 10 gadus ilgušās mācības šajā skolā, lai varētu turpināt izglītību un apgūt kādu arodu. Taču pērn Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādātie noteikumi, kas noteic kārtību, kā bērni tiek atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem, abu jauniešu mērķiem ir pārvilkuši treknu svītru.
"Šajos noteikumos ir paredzēts, ka izglītojamos turpmāk no valsts pārbaudījumiem atbrīvo speciālisti, kas ir ārstu konsīlijs – ārsts hematoonkologs, psihiatrs vai neirologs. Šie četri speciālisti, speciālistu grupa var atbrīvot skolēnu no valsts pārbaudes darbu kārtošanas. Savukārt skolēni, kuriem ir dzirdes traucējumi, varētu arī neiekļūt šo speciālistu kompetencē, un šiem speciālistiem nav pamata vai iemesla atbrīvot izglītojamos ar dzirdes traucējumiem no valsts pārbaudījumu kārtošanas. Tas nozīmē, ka skolēniem ir jāpiedalās," pauda Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas direktore Kristiāna Pauniņa.
Ir skaidrs – dvīņi šos eksāmenus nenokārtos. Tas nozīmē, ka Rihardam un Martai 9. klasē būs jāmācās vēl viens – 11. gads. Tas tādēļ, ka skolā bērni ar dzirdes problēmām pirmajā klasē mācās divus gadus pēc kārtas.
Pauniņa: "Pavisam ir piecas dzirdes zuduma pakāpes. Ir ļoti viegli dzirdes traucējumi, viegli, vidēji, vidēji smagi un jau šie te – ceturtā un piektā pakāpe, kas ir smagi dzirdes traucējumi. Un, ja mēs skatāmies uz tām frekvencēm, kuras var uztvert valodas skaņas, tad, sākot ar vidēji smagiem, smagiem un ļoti smagiem dzirdes traucējumiem, mēs valodas skaņas šeit vairs neredzam. Tas nozīmē, ka tie skolēni, kas mācās mūsu skolā ar ceturtās, piektās pakāpes dzirdes zudumu, viņi dabiski var uztvert spēcīgus trokšņus. Un tās nav valodas skaņas. Tātad dabiski saklausot valodu, viņš nevar iemācīties. Mēs jau klausāmies un viļus, neviļus daudz ko uztveram un saprotam. Mūsos veidojas jau priekšstats, spriedumi, un mūsu domāšana attīstās. Bērns, kurš nedzird, viņš mācās tikai no iemācītā. Daudz, ļoti daudz informācijas, ko mēs katru dienu uztveram, viņam paiet garām, ja tā netiek pasniegta speciālā veidā."
Ierēdņi gan paredzējuši bonusus, kas palīdzētu vājdzirdīgiem bērniem eksāmenā tomēr neizgāzties. Pagarināts darba izpildes laiks – līdz 100% no kopējā darba laika. Palielināts starpbrīžu skaits. Arī klausīšanās daļā pauzes starp uzdevumu nosacījumiem un uzdevumiem ir pagarinātas līdz 100%. Tiks nodrošināts burtisks uzdevumu nosacījumu tulkojums zīmju valodā. Šie bērni ir atbrīvoti no pārbaudes darba klausīšanās un mutvārdu daļas. Tomēr ierēdņi nav padomājuši, kā šāds eksāmens izskatīsies praksē. Vai, piemēram, bērniem būs jānodrošina katram savs zīmju valodas tulks, jo zināšanu līmenis un uzdevumu risināšanas tempi katram tomēr atšķiras.
"Viņi ir mācījušies pēc pilnīgi citas programmas, un ar šo gadu ir jāliek pēc vispārizglītības programmas. Viņi nav gatavi. Neviens nav pievērsis uzmanību, ka nedzirdīgs bērns ar atvieglojumiem, piemēram, izlaižot mutisko daļu, nesaprot, ka vājdzirdīgs bērns nespēj uzrakstīt, piemēram, teikumu bez kļūdām, kur ir problēmas ar galotnēm, garumzīmēm un, protams, komatiem," pauda vājdzirdīgas skolnieces mamma Liene Vidnere.
"Surdotulkam ir jāspēj ne tikai vārds pret vārdu pārtulkot, bet arī izskaidrot jēgu šiem noteikumiem, jo, izlasot šos noteikumus, ir jānokļūst līdz jēgai, un, vienkārši pārtulkojot, bieži vien tas ir par maz. Tad ir jautājums – cik daudz, vai kur ir tā robeža, kad mēs saprotam, ka varbūt kāds saka priekšā?" uzsvēra Pauniņa.
Ja līdz šim vājdzirdīgie bērni diagnozes dēļ tika atbrīvoti no šiem eksāmeniem, saņemot dokumentu par speciālās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, tad tagad jāizpilda tādas pat prasības kā citu pamatskolu dzirdīgajiem audzēkņiem. Vecāki sašutuši par ierēdņu piedāvājumu apmeklēt konkrētus mediķus, kas varētu atbrīvot no valsts pārbaudījuma.
Ēbelmuižas pamatskolā šogad 9. klases eksāmenu gaida 8 jaunieši. Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi topošie absolventi arī Valmieras Gaujas krasta vidusskolā – attīstības centrā. Bērniem ar 3., 4. un 5. pakāpes dzirdes zudumu ir maz cerību pašiem nokārtot valsts centralizētos eksāmenus.
"Mēs skolā esam ļoti regulāri mēģinājuši arī valsts pārbaudes darbus un diemžēl nonākuši pie tā secinājuma, ka viens pret vienu tieši tāds pat darbs kā dzirdīgiem bērniem, mūsu bērniem tas nav paceļams, tādēļ ka viena lieta ir valodas barjera, bet otra lieta ir spēja uztvert tekstu, izprast tekstu tādā apjomā, kāda tā ir valsts pārbaudes darbā, tādā sarežģītības pakāpē," skaidroja Pauniņa.
"Notiek ministrijā grozījumi par izmaiņām, bet konkrēti – kādi tie ir, kad tie būs, nekādas skaidrības nav. Šobrīd jau ir janvāris, un līdz 1.martam ir jāiesniedz atbrīvojums, ja tāds ir," pauda Vidnere.
Valsts izglītības satura centrā mierina, jauniešiem ar 4. un 5. dzirdes pakāpi centralizētais eksāmens jākārto nebūs.
"Šis grozījums bija saistīts ar to, ka savulaik bija diezgan daudz sūdzību par to, ka netiek pamatoti atbrīvoti skolēni no eksāmeniem, un tāpēc arī bija stingrākas prasības. Ņemot vērā, ka ir bijuši lūgumi domāt par vājredzīgiem, vājdzirdīgiem skolēniem, ir uzsākts normatīvo aktu grozījums šajos 31. noteikumos, proti, ka no pārbaudes darbiem drīkst atbrīvot arī skolēnus ar redzes un dzirdes traucējumiem, taču viņiem ir jābūt vecāku iesniegumam, attiecīgi kā jebkurā gadījumā, un vecāku iesniegums ir kopā ar Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu par izglītojamam ieteikto speciālās pamatizglītības vai speciālās vidējās izglītības programmu izglītojamam ar redzes un dzirdes traucējumiem. Attiecīgi šajā atzinumā ir iestrādātas šīs iespējas, ka skolēns varētu būt atbrīvots no pārbaudes darbiem,"skaidroja VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle.
Lēmumu par skolēna atbrīvošanu no eksāmena pēc dokumentu saņemšanas pieņems mācību iestādes direktors. Teorētiski bērnu vecākiem jāuzraksta tikai iesniegums skolai, jo medicīniskās komisijas lēmuma dokumentiem mācību iestādē jau jābūt.
Špūle: "Ja skolēns atbrīvots no eksāmena ar psihiatra vai neirologa atbrīvojumu, tas nenozīmē, ka viņam ir aizliegts tālāk startēt, autovadītāja tiesības iegūt. Šis atbrīvojums attiecas tikai uz eksāmeniem."
Grozījumi normatīvajos aktos, kas diktēs noteikumus, kādos gadījumos skolēniem ir tiesības nekārtot centralizētos valsts pārbaudījumus, stāsies spēkā februāra sākumā.
