Nerunāt ar svešiniekiem, meklēt atbalstu. Nolaupīšanas gadījums Lietuvā aktualizē bērnu drošības jautājumu

Situācija Lietuvā, kad trīs dienas meklēta un pēc tam atrasta deviņus gadus vecā meitene Agota, kura svētdien izgāja no mājām un pazuda bez vēsts, kuru nolaupīja kāds 42 gadus vecs Kauņas iedzīvotājs, liek pievērst lielāku uzmanību bērnu drošībai un tam, kas bērniem ir jāzina un kā viņi var paši sevi pasargāt, lai šādas situācijas nebūtu jāpiedzīvo.

 

Vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uzsver, ka Lietuvas gadījums vecākus esot diezgan stipri satraucis, jo,

domājot par Latviju, zemapziņā ir domāts, ka "manu bērnu jau nekad nenozags" un ka bērnus zogot tikai tālās un svešās valstīs, nevis tepat kaimiņos.

"Es domāju, ka tas satraukums lielā mērā ir tāpēc, ka mēs ikdienā neesam domājuši par to, ka mūsu bērnu var vienkārši nozagt, un es domāju, ka pamatā vecāki ar bērniem ir runājuši par tādu drošību ar svešiniekiem, neielaisties sarunās un tamlīdzīgi, bet, ka var vienkārši paņemt un nozagt, – varbūt mēs to domu pat neesam galvā turējuši, un tad uzreiz rodas bažas, vai un ko es ar bērnu par šo esmu runājis, vai es esmu kā vecāks nodevis bērnam informāciju par to, kā šādā situācijā rīkoties. Noteikti par drošību ir jāstāsta, es gan teiktu, ka tā ir tāda ļoti pozitīva pēdējo gadu tendence, ka gan bērnudārzos, gan skolās, mēs redzam, ka bērniem stāsta par drošību, stāsta vairāk kontekstā, kā pateikt stop, kā nerunāt ar svešiniekiem, – par šādām lietām, un tas ir ļoti pozitīvi, ka par drošību tādā kontekstā ar svešiniekiem vai arī par drošību pat arī ar pazīstamajiem, kas var nodarīt pāri, bērnudārzos un skolās māca," pauda Akmentiņa-Smildziņa.

Kas ir tās svarīgākās lietas, kas vecākiem būtu bērniem jāatgādina, jāstāsta un par ko būtu jāmāca? Akmentiņa-Smildziņa skaidro, ka "pirmā lieta noteikti ir tā – neielaisties sarunās ar svešiniekiem uz ielas, un tad mums var likties, ja nu cilvēks prasa: Kur atrodas Brīvības iela? Vai tad bērns nevar pateikt, vai arī: Cik ir pulkstenis?

Nē, pieaugušajiem jautājumi ir jāuzdod citiem pieaugušajiem. Tas ir ļoti svarīgi – mazam bērnam nav jāielaižas sarunās ar pieaugušo vispār, pat līdz sarunām – es tev iedošu konfekti – nemaz nav jānonāk.

Bērnam ar svešinieku uz ielas nav vispār jāsarunājas. Tajā pašā laikā noteikti ir jāiemāca tas, kuri tad tā idejiski ir tie drošie pieaugušie, ja bērnam ir notikusi kāda nelaime uz ielas, to arī ir ļoti svarīgi runāt, ka cilvēki var palīdzēt. Atrast vidusceļu, jo bērnam var būt dažādas situācijas, kad viņam ir nepieciešama palīdzība, kaut vai, ja viņš ir izkāpis svešā pieturā, tad kuram lūgt palīdzību, kas ir tas drošais pieaugušais, kuram tu vari lūgt palīdzību. Tie ir ļoti svarīgi jautājumi, kuri ir savlaicīgi jāpārrunā, bet es gribu uzsvērt – bērnu ļoti nesabiedējot, jo vienlaikus svešinieks var būt apdraudējums un svešinieks var būt palīdzība, un kā to atšķirt."