Mirbahs skaidro, ka skolu atsaucība varēja būt lielāka, "bijām gatavi lielākam izglītojamo skaitam. Nākamajā gadā (aizsardzības mācība) visiem būs obligāta. Šogad 10 000 (jaunieši) uzsāka (mācības), tagad turpina 6000."
Šogad šajās mācībās iesaistījušās 182 vidējās izglītības iestādes Latvijā, bija 244 instruktoru štata vietas, nokomplektētas vairāk nekā 230. Nākamā gadā līdz septembrim nepieciešami 50 instruktori. Prasības instruktoram – vidējā izglītība – augstskolu un kvalifikācijas kursus dos Jaunsardzes centrs. Ir plāns paplašināt jaunsardzes instruktoram atbilstošo loku.
"Jaunsargu instruktora amats ir patriotisks un plašu atbildību pieprasošs," pauda Mirbahs.
Jaunsardzes instruktore Alīna Valdmane, raksturojot savu darbu un mācības, akcentēja, ka "jāmāk plānot savs laiks, lai paspētu izdarīt visu mācībās un darbā."
Lelde Mieze, kura Jaunsardzes instruktoriem pievienojās nesen, kopš augusta, māca Rīgas Valsts tehnikumā, pirms tam absolvēja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, tagad LU maģistra programmā apgūst pedagoģiju.
Valsts aizsardzības mācību apgūst 10. klasēs vidusskolās un 1. vai 2. kursā tehnikumos, – 112 stundas divos mācību gados un 23 dienu gara valsts aizsardzības nometne pēc otrā mācību gada.
Mācību mērķi – jaunietis vēlas un prot aizstāvēt Latviju.
Valsts aizsardzības mācībām ir trīs moduļi – pilsoniskais patriotisms, noturība krīzes situācijās, militārās pamatiemaņas.
Uz jautājumu, vai ir skolas, kuras nevēlas īstenot valsts aizsardzības mācību programmu, Mirbahs norādīja, ka
Latvijā ir viena vienota izglītības sistēma, kurā jāmāca obligātais mācību saturs; valsts aizsardzības izglītība ir obligātais mācību saturs, tas jāīsteno visās vidusskolās un tehnikumos.
