Puse no pāriem šķiras, tiesiskais regulējums mainījies, tagad šķir vairāk laulību, skaidroja Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula. Laulību slēgšanu vai šķiršanu dinamiku ietekmē arī tiesību aktu izmaiņas. Izglītības līmeņa atšķirības ir viens no laulības šķiršanas iemesliem – ja vīrietim zemāka izglītība nekā sievietei, tad ir iespēja, ka laulība tiks šķirta.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Marita Zitmane skaidro, ka Latvijā nav pētījumu par izglītības atšķirību ietekmi uz laulību, bet starptautiski pētījumi rāda, ja sievietei ir augstāka izglītība par vīrieti, tad iespējama šķiršanās, ja abiem augstākās izglītības, tad laulība ir stabila. Sievietes augstākā izglītība ir bonuss laulībai, pagājušā gadsimta 50. gados tas bija trūkums sievietes laulībai.
Ir divi aspekti, kas var skaidrot šo šķiršanās statistiku – izglītība ir zināms statuss un šķiru atšķirība, pauda sociālantropologs, Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks. Tā var veidot vienu no saspīlējuma dimensijām. Izglītība mūsdienās nozīmē arī augstākus ienākumus.
Psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns akcentēja, ka psihoterapijā ir savi psihoterapeitu pētījumi – stabilāks ir pāris, kuriem ir līdzīgas intereses, kā arī pretstati pievelkas, stabilam pārim jābūt vienā sociālajā slānī. Tāpat stabili pāri plāno nākotni un atsakās no īslaicīgiem ieguvumiem.
Izglītots cilvēks labāk apzinās savas problēmas un meklē risinājumu, risinājumi prasa līdzekļus. Vairāk nekā puse no Latvijā dzimušiem bērniem ir dzimuši sievietēm ar augstāko izglītību,
skaidroja Zukula.
Zitmane uzskata, ka ir sociāls spiediens sievietei būt izglītotai visa mūža garumā, sievietes bez izglītības Latvijā nevar atrast darbu tik labi kā vīrieši bez izglītības.
Ir akadēmiskā izglītība, kuru apgūst augstskolās vai pat kursos, kuri orientēti uz darba tirgū nepieciešamām praksēm, tad ir pašpalīdzības izglītība – dažādi kursi, iegūstamo izglītību raksturo Sedlenieks.
Mūsu puiši tik ļoti nealkst iegūt doktora grādu, jo jāiet uz to 20 gadus un jādzīvo nabadzībā, akcentēja Sedlenieks.
Mums ir tendence, redzot darbības, kuras mums nav pieņemamas, tās reducēt uz cilvēku morāli.
Bieži zēni tiek audzināti kā ģimenes galvas un nodrošinātāji, tas ir komplekss, kas pastāv vienādā veidā gan vīriešu, gan sieviešu galvās, tas pamazām mainās, bet ļoti lēni.
