Šī mācību gada sākumā 60 Latvijas skolās ieviesa jaunu programmu, kas vērsta bulinga jeb ņirgāšanās izplatības mazināšanai. Programma izstrādāta Turku universitātē Somijā un tur sekmīgi darbojas jau daudzus gadus. Tās ietvaros tiek izglītoti gan pedagogi, gan skolēni, gan vecāki, veicinot izpratni par ņirgāšanos. Tāpat skolām ir pieejami metodiskie materiāli un atbalsta personāls, kas dod padomus un iesaistās bulinga gadījumu risināšanā.
Ievērojamām izmaiņām būs nepieciešami vairāki gadi, tomēr izmaiņas jau esot jūtamas, norādīja Valmieras 5. vidusskolas sociālā pedagoģe Zane Skuja:
"Tie soļi pēc būtības problēmu risināšanai ir gana līdzīgi. Vienīgi šeit tie cilvēki, ar ko bulinga veicējs un cietušais runā, nav sociālais pedagogs un psihologs, bet pilnīgi citi cilvēki, ar ko varbūt skolēnam iepriekš nav bijusi saskarsme, jo tie ir vienkārši priekšmetu skolotāji."
Skuja skaidroja, ka vizīte pie sociālā pedagoga skolēnam bieži saistās ar ko negatīvu, tāpēc šī pieeja, kad bulinga gadījumu risina apmācīti citu priekšmetu pedagogi, strādā labi.
Programma ieviesta arī Rīgas Teikas vidusskolā, kur līdz šim risināti trīs ņirgāšanās gadījumi. Direktora vietniece Evija Augustāne Latvijas Radio stāstīja, ka jūtams, ka gan pedagogu, gan skolēnu izpratne par ņirgāšanos pieaug, un liels ieguvums jau ir tas, ka par tematu tiek runāts dažādās mācību stundās.
"Kāpēc man ir ļoti grūti salīdzināt Latvijas situāciju ar Somiju? Somijā arī pamatskolā darbojas trīs soļu princips, kur skolēni var tikt izslēgti no skolas. Mēs Latvijā nevaram liegt iegūt pamatizglītību no 1. līdz 9. klasei. Un patiesībā mēs esam diezgan bezspēcīgi, lai kaut ko mainītu šo bērnu uzvedībā," skaidroja Augustāne, uzsverot, ka Latvijā trūkst disciplinēšanas rīku.
Trīs soļu princips Latvijā darbojas vien vidusskolā, kur pēc pirmā pārkāpuma seko pārrunas, bet trešā – izslēgšana no skolas. Nereti šis motivē skolēnus ar uzvedības problēmām pie tām strādāt aktīvāk.
Kopumā gan skolās uzskata, ka programmai rezultāti būs, taču, lai tas notiktu, jāgaida vairāki gadi.
Piemēram, Somijā ievērojamu ņirgāšanās samazināšanos panāca tikai pēc piecpadsmit gadiem kopš programmas ieviešanas, skaidroja Valsts kancelejas Valsts attīstības nodaļas konsultante Sigita Sniķere: ""KiVa" esamība sekmē vides izmaiņas, bet kopumā ir vēl daudz jāstrādā uz to, lai pieaugušo vidū veidotu izpratni par to, kas ir bulings un kādas sekas piedzīvo, ja bulings ir ilgstošā laika periodā pārciests."
OECD dati liecina, ka trešā daļa Latvijas skolēnu vismaz pāris reižu mēnesī cieš no ņirgāšanās. Latvija šajos rādītājos ir pirmajā vietā Eiropā.
