"Pirmajā dzīves mēnesī pie ortopēda vecāki vēršas ar bažām par pēdu deformāciju, iedzimtu defektu vai saaugušiem pirkstiņiem," skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs, Rīgas Stradiņa universitātes Bērnu ķirurģijas katedras lektors bērnu traumatoloģijā - ortopēdijā Jānis Upenieks.
"Kad bērniņš ir nedaudz vecāks, ap pusgadu, parasti vecāki nāk ar jautājumiem, vai gūžu locītavas attīstās pareizi; kad sāk celties kājās, parādās jautājumi par stāju, par to, kā bērns liek kājas, vai kājas ir taisnas, vai veidojas kādas deformācijas," turpina Upenieks.
Vēlāk ir jautājumi par plakano pēdu. Pirms skolas prasa "apgaitas dokumentu", kur arī bērna ķirurga vai ortopēda slēdziens vajadzīgs, kur jāvērtē stājas jautājumi, bērna attīstība, vispārējā sagatavotība, vai bērns gatavs skolai un fiziskām aktivitātēm skolā.
Pusaudžu vecumā, kad bērni intensīvi aug, ir jāseko līdzi, jo skelets izaug ātrāk un ne vienmēr muskulatūra spēj adaptēties straujai augšanai. Vēlajos pusaudža gados ir dažas specifiskas problēmas, it sevišķi tiem, kas izvēlējušies intensīvi nodarboties ar sportu.
Savukārt pie fizioterapeita var vērsties "maigākos gadījumos", kad nepieciešams novērtēt bērna muskulatūras attīstību. Pie fizioterapeita vajadzētu vērsties arī pirms skolas.
"Lielākoties vajadzētu orientēties uz veselīgu aktīvu dzīvesveidu, un tad daudzas problēmas vienkārši neattīstās," atzīst fizioterapeite Līga Barone.
Pie ortopēda uz konsultāciju parasti nosūta ģimenes ārsti. Speciālisti norāda, ka ir drosmīgāki ģimenes ārsti, kas paši vairāk uzņemas atbildību par bērna stājas problēmām, ir, kas labāk izvēlas sūtīt pie speciālista. Lai arī rindas ir garas, labāk ir lieku reizi doties pie speciālista, kurš pārbauda, lai nepalaistu garām kādu problēmu, kurai var būt nopietnākas sekas.
"Bieži jārēķinās, ka liela daļa ortopēdiskās aprūpes ambulatoro pacientu ir anatomiski un fizioloģiski veseli, vienkārši ir vecuma attīstības īpatnības," skaidro Upenieks.
