"Drošība ir kas tāds, ko mēdzam piemirst attiecībā uz sevi, bet atceramies, kad sākam rūpēties par kādu citu," Arturs vēsta grāmatas pēcvārdā un iezīmē drošības tēmas sākumu savā radošajā darbībā, kas līdz ar bērnu parādīšanos ģimenē viņu no rokmūzikas ir ievirzījis bērnu mūzikas un tagad arī literatūras jomā.
Uz grāmatas vāka atainotās gājēju pārejas svītras lappusēs harmoniski pārtop par klavieru taustiņiem un simbolizē grāmatas ciešo saikni ar šogad izdoto albumu "Drošības festivāls". "Dzejoļi sākotnēji tapa kā dziesmu teksti, bet bija sajūta, ka materiāls ir pārāk apjomīgs vienam albumam, tāpēc uzrunājām izdevniecību "Latvijas Mediji." Izdevniecības pārstāvji pauž prieku par sadarbību ar Arturu Gruzdiņu un Agnesi Rudzīti, jo "radītā grāmata un burtnīca viena otru lieliski papildina, sagādājot vecākiem un bērniem ļoti aktuālus materiālus ar situācijām, ko kopīgi pārrunāt, izspēlēt un pat izdziedāt".
Ilustrācijas gan dzejoļu grāmatai, gan krāsojamajai aktivitāšu burtnīcai veidojusi Liepājas māksliniece Agnese Rudzīte kopā ar meitu Terēzi Mariju Miltiņu. "Viņa man ļoti līdzēja ar jauniešu redzējumu un, piemēram, uzzīmēja niknus sunīšus, jo no manējiem nebija bail." Darbs pie grāmatas ilustrācijām notika apmēram gadu. "Sākumā tika sazīmēta liela ideju gūzma. Strādāju ar roku, nekā digitāla. Zīmulis, rapidogrāfs, gaismas galds, flomāsteri," radošo procesu atklāj Agnese. Māksliniece pateicas izdevniecībai par uzticēšanos: "Tas ir process, kurā nedrīkst kavēties. Vienmēr jāzina, cik ir 2x2 un kur ir zebras jaunākais variants. Tas ir aizraujošs darbs un brīnišķīgs rezultāts." Grāmatas koptēlā būtisku ieguldījumu sniegusi arī dizainere Madara Pilipa-Matisone, kas grāmatai piešķīra albuma dziesmām raksturīgo roķīgumu.
Grāmata un aktivitāšu burtnīca paredzēta pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem un viņu ģimenēm. Tajā apkopotie dzejoļi runā par tādiem draudiem, no kuriem visbiežāk var izvairīties, esot uzmanīgam vai zinošam – dzejoļos iekļautas gan vispārzināmās drošības tēmas, gan arī, piemēram, tēmas par plānu ledu, svešiniekiem, suņiem un vecākiem, kuri pie stūres lieto telefonu. Kādam varbūt paliks atmiņā asie suņa zobi ilustrācijā, citam – lipīgais piedziedājums dziesmā. "Galvenais, lai padoms īstajā brīdī atrod īsāko ceļu, jo par drošību mēs runājam tāpēc, ka mums rūp, kas notiek ar otru. Un tas laikam ir vissvarīgākais," uzsver Arturs.
