Parastu laukakmeni pārvērst traukos un interjera priekšmetos. Meistara Kaspara Apšes stāsts

Dabas radīti, bet meistara veidoti – tā var teikt par traukiem, dažādiem dizaina priekšmetiem, kuri tapuši no mūsu pašu visparastākā  laukakmens Kaspara Apšes darbnīcā, Valmieras novada Ķoņu pagastā. Darbnīcā "Rūjakmens" laukakmens pārtop šķīvjos, svečturos, glāzēs un kausos.

Parastu laukakmeni pārvērst traukos un interjera priekšmetos. Meistara Kaspara Apšes stāsts
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Apše Latvijas Radio par darbnīcu stāstīja: "Te bija zirgu stallis barona laikā. Kolhoza laikā, protams, kā visur – bardaks. Kad es šīs telpas dabūju, te bija nedēļu tīrīšana, sākot ar 40 gadu veciem siena ruļļiem un minerālmēslu paliekas. Daudz, daudz."

Jaunajam arodam viņš pievērsās pagājušā gadsimta 90. gadu beigās – dzīvē bijušas problēmas, lieli parādi, gribējās kaut ko mainīt. "Ko tik cilvēks nevar, ja grib. Tas man arī ir kā hobijs, ar šo baigi naudu nopelnīt un mūsdienās izdzīvot nav viegli, tāpēc pamatvirziens ir akmens apstrāde, un lielās lietas, piemēram, akmens gatavošana, bruģa gatavošana, plāksnes pakāpieniem. Viss, kas iet celtniecībā," viņš stāstīja.

Apšes darbnīca iekārtota muižas laika laukakmeņu ēkā, kas pati par sevi jau ir apskates vērta.

Te tad arī pat milzīgi laukakmeņi sāk savu pārtapšanu. Kad no lielā akmens ir atšķelta daļa, tālāk tiek veidota forma.

Darbs nav viegls. "No sākuma izgriež ārā samērīgu dziļumu, puslīdz vienādu, tad pieslīpē, veidojas relfejs," par procesu stāstīja meistars.

Apše Latvijas Radio arī izrādīja tapušos priekšmetus – gluži parasts laukakmens, kā varētu šķist, ir atdzīvojies dažādos rakstos un pārvērties ekskluzīvos interjera un dizaina priekšmetos. "Mazie trauciņi, teiksim, kurus jebkam var izmantot – ziepju trauks, zeltlietiņas salikt. Glāzes pat smalkas, trauslas var uztaisīt. Izlietnes, traukus, visādus interjera priekšmetus, eksterjera priekšmetus. Cik vien lido doma," viņš klāstīja.

Laika gaitā, strādājot ar akmeni, meistars jau to iepazinis, lai saprastu, kurā būs kāds interesants raksts, bet pamatā akmeņus darbam viņš izraugās no karjera. Tādus, kurus vēl nav skārusi saule, lietus vējš. "Saēd. Saule saēd, lietus, sals. Zem zemes tomēr tam netiek klāt, un tad ir lielāks procents, ka nav saplaisājis. Šo to esmu 23 gados iepazinis," viņš teica.

Runājot par to, kā pievērsies šāda veida akmens izstrādājumu radīšanai, Apše norādīja: "Kad plēsu lielo akmeni, tur arī ieraudzīju – tik smuks akmens iekšā, sasist būvmateriālos būtu kā noziegums. (..) Tur, kā saka, jāsamīlas riktīgi ar to darbu. Tapšanas process tev iepatīkas. Vispār jau patīk kaut ko radīt (..) Ka var uztaisīt to, ko citi nevar. Tas arī aizķer tajā lietā."

Viņa gatavotie darbi aizceļojuši arī uz daudzām pasaules valstīm, un par to liecina pie sienas esošā karte, kurā krājas atzīmes ar šīm valstīm. "30 vai mazliet vairāk valstis, uz kurām šo gadu laikā aizgājuši darbiņi. Tālākās – Austrālija, Malaizija, Amerika, Kanāda," meistars uzskaitīja.

Ārzemnieki devuši priekšroku sīkiem trauciņiem, piestām, arī kādiem lielākiem traukiem, šķīvjiem, alus kausiem.

Apše savā darbnīcā arī  labprāt dalās ar savu pieredzi akmens pārtapšanā, to rādot Latvijas apceļotājiem. Viņš stāsta, ka arī meita apgūstot šīs prasmes, – viņas rokās akmeņi pārtop rotaslietās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt