"Sākumā tur auga tomāti, jā, audžutēvs ar mammu ļoti, ļoti strādāja un audzēja tomātus, un tad lēnām, lēnām es pajautāju, vai varu un tad viņi teica, kāpēc ne, nu tas bija tas sākums," stāsta Judīte.
Siltumnīca tikai no ārpuses vairs atgādina, par to, kāda savulaik ir bijusi tās galvenā misija, bet, ieejot iekšā, ir gan dīvāni, klubkrēsli, pat kamīns un lustras, kā arī dažādi dekori, kas tapuši pašas saimnieces rokām.
"Mājīgumu iedeva kamīns, vīrs ielika grīdu, tad arī mēbeles, katrai lietai šeit ir stāsts, te nav tāpat vien, un šeit siltumnīcā, manā viesistabā, ir visam dota otrā elpa, otrs stāsts, parādīt to, ka tepat tev viss ir, degungalā, saskati. Tā otra elpa tiek dota šeit visam," skaidro Judīte.
Vīnogulājs, kas te ir galvenais augs, kuram ļauts palikt, ir atdalīts ar paparžu paklāju, kas sakalstot veido interesantu viesistabas dekoru. Judīte stāsta, ka, beidzot aktīvās darba gaitas, lai pievērstos ģimenei, saviem trim dēliem, ir apmeklējusi pat 19 dažādas meistarklases un šīs iegūtās prasmes tad arī tiek liktas lietā.
"Kā es saku, tas ir laikam ar dēliem, atnācis tas kanāls vaļā, jo ar pirmo dēlu es zīmēju stiklā, visas drēbītes izšuvu un ar otro dēlu es izmācījos daiļdārzniecību un pērļošanu, ar trešo tad nu aizgāja uh, uz urrā viss," turpina Judīte.
Pirms pandēmijas laika siltumnīca jeb viesistaba kalpoja arī par kroņu gatavošanas meistarklašu norises vietu, jo to gatavošanā viņa ir atzīta meistare.
"Tie kroņi veidojas uz sajūtām, uz akmeņiem. Tad tu kaut ko ieraugi, tad mēģini, katru akmeni grozi, kurš tad ies tajā kronī. Es nekad nezinu, kāds būs rezultāts, es pati vēroju un brīnos, kas tur veidojās, kas tur aužās, nu, viss ir ar acīm, ar jušanu un tad tu pielaiko, vai to kristālu liksi te, vai atstāsi arī vējam, kur ieskrieties," turpina Judīte.
Kroņu gatavošanas meistarklases, kad tās varēja rīkot, kā saka Judīte, sievietēm, kas tās apmeklēja, bija arī kā sevis, savas sievišķības apzināšanās.
"Sievietēm jābūt piepildītām, es klausos tajās sievietēs, tās mātes-meitas attiecības, nu mums ir visādas, ka nav bijis laika parunāt, un tas skrējiens, tie tempi un prasības... Šeit viņas atbrauc un savā veidā uzpildās, atļaujās, šeit var uzlikt kroni un draiskoties. Ir arī bijis tik jaudīgi, ka topošā vīramāte atved savu vedekliņu, vedekliņas mammu, draudzenes, māsas, katra paņem līdzi savu pērlīti, vai nu rokassprādzīti, auskariņu, vai brošiņu, kur ir pērlīte, tad tā līgava izvēlas. Tad sākam likt kronī, un viņām ir sarunas, viņas iepazīstas, savā veidā tā kā iet kopā dzimta," stāsta Judīte.
Judītes gatavotie kroņi greznojuši ne tikai sievietes tepat Latvijā, bet aizceļojuši arī uz tālām eksotiskām zemēm.
"Par katru kroni ir savs stāsts. Šis ir dzintara, latviešu vīrietis apprecējis Taizemes daiļavu, uzdāvināja sievai šādu kroni. Pirmie ir Amerikā, aizgāja uz Kanādu, Zviedriju, Somiju," atklāj Judīte.
Tam, ko devusi siltumnīcas pārtapšana, Judīte saredz vēl vienu būtisku plusu, kas nebūtu, ja telpas nāktos īrēt. Kad viņa meklējusi īres telpas Valmierā, kāda gudra sieviete viņai teikusi: "Judīt, tu ar visu savu radošumu domāsi, kā samaksāt īri, elektrību, un radošums pazūd."
"Nu, man ir šī siltumnīca, viesistaba, un man tur tiešām patīk," uzsver Judīte.
Judīte stāsta, ka iepriekš, strādājot par tirdzniecības aģentu, darbs prasījis daudz enerģijas, tie bija nogurdinoši, tāli braucieni un garas stundas, tagad viņa pati ir sava laika noteicēja.
"Nu, kā es saku, tas ir mans dzīvesveids, ir tā daba, ir tā sazemēšanās, es esmu daudz harmoniskāka," atzīst Judīte.
Tagad, maijā, Judītes Bukšas gatavotos kroņus varēja skatīt izstādē Smiltenē, bet visvairāk viņa, tāpat kā citi amatnieki, kuri dalās ar savām prasmēm, gaida laiku, kad atkal varēs tikties meistarklasēs.
