Fināls sākas skaisti, jo staltie deju kolektīvu dalībnieki ir nomainījuši savus mēģinājumu tērpus pret īstiem latviešu tautas tērpiem – Zemgales rozītes, Vidzemes krāsas, ciešie ņieburi un kuplie brunči izceļ meitu sievišķību, skan puišu jostu ķēdes, viz vainagi, studijā svētku noskaņa un atmosfēra. Krāšņie tērpi rosina sarunas par tautas tērpu daudzveidību. Atklājas arī, ka tērpu noliktavās tie glīti sarindoti divos stāvos – katrai dejai savs tērps, pārģērbšanās ir ātra un ierasta lieta: "Mums, puišiem, tas varbūt ir mazliet vienkāršāk, bet meitenēm ir jāpaspēj ātri nomainīt tērpu, vainagus, jostas. Ir reizes, kad pārģērbjamies, kamēr koncerta vadītājs lēēēēēnāāām piesaka nākamo deju," stāstīja deju ansambļa "Pērle" komandas kapteinis Kristaps Kovaļevskis.
"Pērle"
Komandas kapteinis Kristaps ieguvis bakalaura un maģistra grādu fizikā un profesionālo maģistra grādu ekonomikā (pilsētu un reģionu inženierekonomikā ar ekonomista kvalifikāciju), ir projektu vadītājs vadības konsultāciju jomā, deju kolektīva repetitors. Jā, paralēli dejošanai 2020. gadā Kristaps uzsācis darbu vidējās paaudzes deju kolektīvā "Mana Rotaļa", kur kā repetitors darbojas arī šodien.
"Es 2012. gadā kopā ar citiem deju ansambļa "Pērle" dejotājiem piedalījos "V.I.P." spēlē, iekļūstot finālā, bet zaudējot," atceras Kristaps. "Šoreiz atkal esam finālā un ļoti ceram, ka neatkārtosies 11 gadus sena pieredze!"
2013. gadā "Pērle" piedalījās arī LTV projektā un raidījumā "Lai top!", kurā amatiermākslas kolektīvos iesaistījās dažādas Latvijas slavenības – ar "Pērli" uz skatuves bija dziedātājs Emīls Balceris, tika dejota deja "Nerejat’i ciema suņi".
Madara Ivanovska "Pērlē" dejo trīs gadus, bet kopumā tautas dejas dejo jau 20 gadus. Ir kaismīga Eirovīzijas fane.
"Mani ar kolektīvu saista vēl kāds amizants fakts," stāstīja Madara. "Mana ome arī ir "Pērle" – tāpat kā kolektīvs! Otra mana kaislība ir koris "Balta", ar ko esmu pabijusi Dienvidkorejā, Ķīnā, ASV, Itālijā, Vācijā."
Lelde Krēsliņa papildināja: "Arī ar "Pērli" esam pabraukājuši, pirms gada piedalījāmies Amerikas latviešu Dziesmu un deju svētkos. Starp citu, reiz iesūtīju savu jautājumu "V.I.P.", kas tika arī iekļauts raidījumā, tiesa gan, pusfinālā. Sazinājos ar televīziju un devos pakaļ savai grāmatai. Tā kā varēju pati izvēlēties no vairākām un tā kā man patīk latviešu autoru darbi, izvēlējos savu pirmo Dainas Avotiņas grāmatu, pēc kuras nu jau manā grāmatu plauktā ir vairākas šīs autores grāmatas."
Ļoti daudzi jautājumu iesūtītāji, kuru jautājumi izskanējuši "V.I.P." pusfinālos, joprojām nav atbraukuši uz LTV pēc grāmatām. Atrodiet laiku un vasaras brīvbrīžos varēsiet ļauties literārai baudai!
"Kalve"
Dinija Čukure ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU, iepriekš LLU – Latvijas Lauksaimniecības universitāte) tautas deju ansambļa "Kalve" komandas kapteine. Dinija ir absolvējusi mūzikas skolu un deviņus gadus mācījusies spēlēt vijoli. Šobrīd atbildīga par "Kalves" finanšu lietām. Kopš ienākšanas "Kalvē" Dinija kopā ar vīru Elvi vienmēr bijuši izpalīdzīgi visās "Kalves" organizatoriskajās lietās.
"Jūs nevarat iedomāties, kādā situācijā šobrīd esam, nonākot finālā ar "Pērli"! Mans vīrs ir pretinieku komandas kapteiņa Kristapa sievas brālis! Lai arī kura komanda neuzvarētu, mūsu ģimenē būs par ko priecāties!" smaidot sacīja Dinija.
Visi komandas dalībnieki ir absolvējuši vai studē LBTU.
"Nākam no dažādām Latvijas pusēm – es no Kuldīgas, Gustavs no Cēsīm, Dinija no Valmieras puses," sacīja Oskars Vītoliņš. "Vēl mēs ar Diniju labprāt spēlējam arī volejbolu."
Oskars ir būvinženieris būvkonstrukciju projektēšanas uzņēmumā, kā arī laboratorijas vadītājs Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Vides un būvzinātņu fakultātē, pēc studijām labprāt turpina būt savā augstskolā gan dejojot, gan strādājot.
Gustavs Dravants ir viens no centīgākajiem "Kalves" dejotājiem. Lai arī viņš studē vienā no grūtākajām nozarēm – veterinārmedicīnā, viņš neatsaka palīdzību, ja runa ir par "Kalves" lietām, – tā komandas biedri raksturo Gustavu. Noteikti būs pieprasīts veterinārārsts!
Uģis Joksts spēles dalībniekiem vaicā: "Kāpēc jūs dejojat?"
Atbildes tik dažādas, kā pašu košie latviešu tautas tērpi:
"Grūti iztēloties ikdienu bez dejas!"
"Gribu būt šīs skaistās tradīcijas daļa!"
"Mani vecāki satikās dejā un aizveda mani uz deju kolektīvu!"
"Tā vienmēr ir pozitīva pieredze, kopā ar savējiem!"
Gaidām svētkus! Pēc svētkiem notiekot liels dalībnieku pieplūdums un izmaiņas kolektīvu sastāvos. Varbūt vērts pievienoties un pēc pieciem gadiem piedzīvot skaisto brīdi, kad esi kļuvis par Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku daļu!
