"Skolas laikā mani interesēja fizika, datori, tehnoloģijas. Nevarēju izdomāt, kuru no virzieniem izvēlēties. Aizgāju studēt fiziku, jo tas ir kaut kas plašs, ar ko var pārorientēties uz specifiskām lietām. Man iepatikās zinātne kā tāda, un sāku jau bakalaura otrajā kursā strādāt institūtā," stāstīja Edgars Butanovs.
Edgars Butanovs ir jaunais zinātnieks, kurš strādā LU Cietvielu fizikas institūtā, kur viņa ikdiena ir darbs ar ļoti, ļoti smalkām lietām.
"Es izgatavoju nanovadu fotodetektorus. Nanovadi ir sīki vadiņi, kuru diametrs ir nanomērogā. Parasti zem 100 nanometriem. [Cilvēka] mati parasti ir 80–100 mikrometri. 100 nanometri ir 10 000 reižu mazāki. Ko es daru ar šiem nanovadiem – es pārklāju tos ar dažu nonometru biezu pārklājumu, mainot tā īpašības," skaidroja Edgars Butanovs.
Edgars no nanovadiem izgatavo ļoti mazas ierīces. Nanovadu pluss ir tas, ka tie ir ļoti izturīgi un lokani.
"Kad ierīces ir gatavas, es pārbaudu nanovadu fotoelektriskās īpašības. To es pārbaudu ar dažādu viļņu garumu starojumu, apspīdinot tos un mērot elektrisko signālu," sacīja jaunais zinātnieks.
Šādas ierīces ir ļoti plānas, un tās var uzklāt uz lokanām virsmām, kaut vai plēves.
"Tas varētu būt kaut kas interesants nākotnē, ja būtu vairāk elektronikas, piemēram, kā caurspīdīga uzlīme, ko var uzlīmēt uz rokas, un tā var monitorēt apkārtējās vides gaismas intensitāti. To varētu kombinēt kopā ar dažādām citām ierīcēm," skaidroja Edgars.
Fotodetektorus var izmantot arī, piemēram, ielu apgaismojuma regulēšanā.
Edgara veiktie pētījumi un atklājumi ir ļoti noderīgi arī citiem pētniekiem.
"Kāpēc ir vērts kļūt par zinātnieku? Manuprāt, darbs ir ļoti interesants, jo nav vienveidīgs. Ir gan darbs laboratorijā, gan darbs pie datora, gan jālasa. Var braukt uz konferencēm, var diskutēt ar kolēģiem par daudz un dažādām lietām," viņš sacīja.
Edgars ir pārliecināts, ka nākotnē nanovadiem tiks atklāti arvien jauni un jauni pielietojumi. Iespējams, viņa fundamentālie pētījumi kalpos par pamatu tam, lai tā arī notiktu.
