No 2016. gada 1. janvāra pārmaiņas skārušas trīs Latvijas Lauksaimniecības universitātes institūtus – Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtu, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtu un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu. Izmaiņas notikušas divu iemeslu dēļ - Izglītības un zinātnes ministrijai apvienot mazos institūtus savulaik ieteica starptautiskie eksperti, otrkārt – apvienošana ir bijusi pašu institūtu iniciatīva, skaidro jaunā Agroresursu un ekonomikas institūta direktora pienākumu izpildītāja Dr.agr. Arta Kronberga:
„Galvenokārt tas attiecināms uz Priekuļiem un Stendi, jo mēs līdz šim esam strādājuši līdzīgā nozarē – laukaugu selekcijā. Tas ir bijis mūsu darbs – Priekuļos jau vairāk nekā 100 gadus. Ja mēs esam spējuši šajā laikā strādāt, veidot šķirnes un esam atpazīstami, tas nozīmē, ka esam vajadzīgi Latvijas lauksaimniecībai. Strādājot Stendei un Priekulei kopā, var veidot šīs šķirnes kvalitatīvāk un labāk. ”
Laboratorijas vadītāja un pētniece Viktorija Miglāne nu jau bijušajā Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā lauksaimniekiem rāda, kā tiek veiktas graudu un citas nepieciešamās analīzes. Modernā laboratorija ir viens no Stendes pētnieku lepnumiem.
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts tika dibināts 1922. gadā. Savos deviņdesmit darbības gados Stendes selekcionāri Latvijas lauksaimniekiem radījuši vairāk kā 65 laukaugu šķirnes. Šobrīd Latvijas un Eiropas Savienības Augu šķirņu katalogā reģistrētas 14 Stendē radīto miežu, auzu, kviešu un sarkanā āboliņa šķirnes. Iesāktās tradīcijas un pētniecības darbs turpināsies arī apvienotajā Agroresursu un ekonomikas institūtā, skaidro Stendes pētniecības centra pētniece Mg. lauks. Inga Jansone (bijušā Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta direktore):
„Esošie pētījumi mums saglabājas, bet nākotnē tos varēsim pieteikt plašākus, jo palielinās speciālistu loks. Tās ir pozitīvas ievirzes, kas skar mūs jau tagad – tā ir sadarbība ar kolēģiem, kuri strādā līdzīgā profilā. Ir iespēja konsultēties, pieteikt projektus ar jaunām idejām.”
Inga Jansone savā ikdienas darbā pievēršas tieši bioloģiskās lauksaimniecības pētījumiem. Maijā Latvijā sāksies pavisam jauns pētījums par aizlauzējveltnēm , kurā iesaistījušas deviņas valstis. Projekts tiks īstenots trīs gadu laikā. To izdevies nolobēt sadarbībā ar Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju. Nekas tāds līdz šim Latvijā nav darīts, uzsver pētniece: „Tas ir ''Soil Veg'' projekts, kas saistīts jaunām tehnoloģijām bioloģiskā un konvencionālā lauksaimniecībā. Pamatā tā ir dzīvās mulčas veidošana. Augus aizlauž ar speciālu veltni un pēc tam uz dzīvās mulčas var stādīt kultūraugus. Augsnē saglabājas mitrums un vajadzētu ierobežot nezāļu izplatību, pagaidām rezultātus pateikt vēl nevaram.”
Kopā ar Stendes un Priekuļu pētniecības centriem tagad strādās arī bijušā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta speciālisti.
„Tas būs mūsu spēks, ka varēsim šo pētījumu nodot pabeigtu, ne tikai lauku izmēģinājumu, bet pieliekot klāt ekonomisko daļu, izvērtējot, kas ir labāk un kas ne. Ražotāji prasa, vai šī izstrādātā tehnoloģija man atmaksāsies vai ne,” skaidro Arta Kronberga.
Institūtos vienmēr aktuāls bijis jautājums par finansējuma piesaisti pētījumiem un par naudas trūkumu zinātnei Latvijā kopumā. Jaunā institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāja, bijušā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta nodaļas vadītāja Ligita Melece īpaši akcentē pētījumus sociālajās un humanitārajās zinātnēs: „Vispār ir jāpadomā par zinātnes nozīmi un vietu mūsu sabiedrībā. Visu zinātni nevar padarīt par lietišķo vai par komerczinātni. Jāpievērš uzmanība arī tādu zinātņu nozaru attīstībai, kas uzreiz nesniedz redzamo rezultātu.”
Apvienojot institūtus, drīzāk varēs runāt par ieņēmumu palielināšanu ilgtermiņā, mazāk par taupīšanu, jo pamatā institūti dzīvo no projektu finansējuma, skaidro Arta Kronberga - veidojot kvalitatīvākas šķirnes, iespējams iegūt finansējumu no autoratlīdzībām un pārdotajām šķirnēm. Tikpat svarīga būs Eiropas Savienības finansējuma piesaiste un pašmāju zinātnes projektu lobēšana Eiropas mērogā.
