Rīta Panorāma

Ungārijā protestē pret nodokļu reformu

Rīta Panorāma

Jau rīt Lucavsalā sāksies festivāls Positivus

Pēta emisiju daudzumu lauksaimniecības zemēs

Latvijā pēta CO2 emisiju daudzumu lauksaimniecības zemēs

Lai saprastu, cik daudz un kādā veidā mazināt, no sākuma jāsaprot, cik lielu apjomu ogļskābās gāzes Latvijā izdala lauksaimniecības zemes un to apstrādāšanas veidi. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Vides un ūdenssaimniecības katedras pētnieki veic šādus pētījumus. Kādi ir pirmie secinājumi?

Klimata pārmaiņas rodas no siltuma uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos. Atmosfērā veidojas ūdens tvaika un siltumnīcefekta gāzu slānis, kas neļauj Zemei atstarot Saules uzņemto siltumu. Līdz 2050. gadam Eiropas Savienība izvirzījusi kļūt klimatneitrāla, proti, saimnieciskā darbības rezultātā piesārņojošās gāzes vairs  nenonāks atmosfērā. Cik daudz ogļskābās gāzes izdalīsim, tik daudz būs jāpiesaista atpakaļ. Tas ir milzīgs izaicinājums lauksaimniecības nozarei.

"Lauksaimniecība, no vienas puses, piesaista ogļskābo gāzi, un, no otras puses, mēslojot laukaugus ar dažādiem sintētiskiem mēslojumiem, rodas slāpekļa dioksīds, kurš rada siltumnīcas efektu," stāstīja LLU Vides un ūdenssaimniecības katedras vadošā pētniece Inga Grīnfelde.

LLU zinātnieki kopā ar mežzinātnes institūtu “Silava” no 2015. gada pēta, kādas emisijas rada šī nozare un ko varētu darīt lietas labā. Visa pamatā ir precīzi mērījumi, lai saprastu, kā dažādi zemes apsaimniekošanas veidi rada emisijas.

"Mēs aizbraucam uz lauku, ieslēdzam ģeneratoru, pieslēdzam iekārtu. Iekārta mēra nepārtrauktā režīmā četru gāzu emisijas. Īsā laikā varam iegūt ļoti plašas datu rindas, kuras pēc tam izmantojam analīzē," pastāstīja LLU Vides un ūdenssaimniecības katedras vadošais pētnieks Ainis Lagzdiņš.

Latvijā katru gadu tiek veikta gāzu inventarizācija, ziņojot Eiropas institūcijām par siltumnīcefektu gāzu emisijām. Pārsvarā aprēķinos tiek ņemti vērā koeficienti, kuri ir noteikti citās Eiropas Savienības valstīs. Tomēr ne visus šos koeficientus var tiešā veidā attiecināt uz Latviju. Pētījumi rāda, ka piemēram, no izstrādātiem kūdras laukiem emisijas patiesībā ir divas reizes mazākas, kā tika uzskatīts līdz šim. Tāpēc arī nepieciešami vietējie pētījumi, lai saprastu, kādi emisiju apjomi Latvijā ir, kur un par cik tos ir nepieciešams mazināt.

"Organiskās augsnes, kas ir lielākoties lauksaimniecībā izmantojamās zemes, mums rada apmēram tikpat daudz emisiju, cik rada transporta sektors. Mehānismi, kurus mēs kopā ar LLU mēģinām novērtēt skaitliski ar mērījumiem gan zem zemes, gan virs zemes, ir meža ieaudzēšana, kas šķiet visefektīvākais risinājums šādās platībās. Otrs ir, ka intensīvās platības, kur audzējam graudaugus vai kādu citu kultūru, mēs transformējam par zālāju. Visticamāk, visām kūdraugsnēm būs tāds liktenis," norādīja institūta  “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš.

"Augkopības sektorā mums emisijas ir salīdzinošu mazākas, jo mums tiek mazāk izmantoti sintētiskie minerālmēsli kopumā valstī uz vienu hektāru. Bet emisijas katru gadu rēķina atsevišķi, un, tā kā lauksaimnieki attīstās, tiek lietoti minerālmēslu līdzekļi, emisijas pieaug," stāstīja LLU pētniece Grīnfelde.

Latvijas zinātnieki, veicot mērījumus gan lauksaimniecības, gan mežkopības sektoros, pētot dažādus augsnes apstrādes veidus, izstrādā mūsu valsts apstākļiem piemērotus risinājumus tam, lai emisiju apjomus tuvāko gadu laikā varētu ievērojami samazināt un līdz 2050. gadam nonākt līdz klimatneitralitātei. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt