Rinkevičs uzskata, ka Latvijas pilsoņu izdošana ārvalstīm ir pieļaujama tikai ārkārtas gadījumos, proti, kad ir pieejami būtiski argumenti, kas pamato šādu rīcību. Konkrētajā gadījumā Rinkēvičs pēc publiski pieejamās informācijas nevar konstatēt apstākļus, kuru dēļ Latvijas pilsonis būtu izdodams tiesāšanai ārvalstīs.
„Likumdevējs tāpēc ir paredzējis, ka gala lēmumu pieņem Ministru kabinets. Un šie lēmumi nav tikai tiesu rokās atstāti. Es netaisos nekādā veidā apšaubīt un neapšaubu ne prokuratūras, ne tiesas funkciju, bet Latvijas pilsoņu izdošana ārvalstīm ir ne tikai juridisks, bet savā ziņā politisks akts. Nedomāju, ka šāda veida lēmumi varētu sabojāt attiecības ar kādu no dalībvalstīm. Beigu beigās mēs nerunājam par ASV pilsoni, kurs ir pastrādājis kādu noziedzīgu nodarījumu – mēs runājam par Latvijas pilsoni. Es uzskatu, ka Latvijas valstij ir pašai jāizmeklē savu pilsoņu nodarījumi, sevišķi, ja tie izdarīti Latvijas Republikas teritorijā. Es neredzu šeit pamatu runāt par attiecību sabojāšanu,” skaidro ministrs.
Lai pieņemtu gala lēmumu, Rinkēvičs gaida papildu informāciju no Tieslietu ministrijas.
Tikmēr Tieslietu ministrijā ziņo, ka neredz juridiskus šķēršļus, kāpēc Čalovski neizdot un tādējādi nepildīt noteikto starptautiskajos līgumos par personu izdošanu.
Iepriekš ziņots, ka Augstākā tiesa Čalovska izdošanu atzinusi par pieļaujamu, bet par izdošanu galīgais vārds jāsaka valdībai.
Čalovskis ir viens no trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem, kuriem ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības par datorvīrusa radīšanu, kas nonācis ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros. Divi citi hakeri ir Rumānijas un Krievijas iedzīvotāji.
Ja Čalovskis ASV tiktu atzīts par vainīgu, viņam draudētu ievērojami lielāks sods nekā Latvijā- līdz pat 60 gadiem cietumā.
