Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Kad beidzot būs iespējama teleportēšanās jeb stāsts par "komiksu fiziku"

Zināmais nezināmajā

RSU zinātnieki pēta Latvijas iedzīvotāju izpratni par nāvi

Kurš bija pirmais - vista vai ola? Jeb dzīvības rašanās noslēpums

Rasta atbilde uz mūžseno jautājumu – pirmā bija ola vai vista

Ola evolucionēja agrāk nekā vista, un tiek uzskatīts, ka citas dzīvas radības, kuras arī dēj olas, piemēram, vardes, ir daudz senākas nekā vistas, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu centra vadošais pētnieks Dāvids Frīdmanis.

“Apstākļi, kādos radās dzīvība šeit, uz Zemes, vairs neeksistē, jo dzīvība maina visu sev apkārt,” sacīja pētnieks, skaidrojot, ka dzīvi organismi patērē enerģiju un savām vajadzībām izmanto pieejamos resursus.

Attiecinot jautājumu par vistu un olu daudz vispārīgākā nozīmē – uz visu dzīvības rašanās procesu uz Zemes –, pētnieks norādīja, ka zinātnieku vidū arvien ir lielas diskusijas par to, kas bija pirmā dzīvība, kāds bija tās ķīmiskais sastāvs un kur tā radās.

Laika gaitā apskatītas dažādas teorijas, bet šobrīd uzskata, ka pirmā dzīvība radusies hidrotermālajos jeb karstajos avotos okeāna dzīlēs.

Tur saulesgaisma neiespīd, procesi balstās tikai uz ķīmisko enerģiju, kas nāk no Zemes dzīlēm. Proti, ķīmiskā enerģija ir enerģija, kas uzkrājas saitēs starp atomiem un molekulām.

Pētnieks skaidroja, ka pirmā dzīvība uz Zemes noteikti bija vienšūnas organisms. Turklāt Frīdmanim ticamākā šķiet teorija, ka pirmā dzīvības molekula bija RNS (ribonukleīnskābe).

“No vienas puses, RNS ir ļoti līdzīga DNS – tā var būt ģenētiskās informācijas nesējs. No otras puses, tai var piemist arī enzimātiskā aktivitāte. Tas nozīmē, ka tai vienlaikus ir iespēja replicēties jeb vairoties, uzkrāt informāciju un arī veikt kaut kādus ķīmiskus procesus,” skaidroja pētnieks.

Zināms, ka RNS reaģē daudz spēcīgāk nekā DNS, un līdzšinējie atklājumi liek domāt, ka ir ļoti ticami, ka reiz eksistējusi RNS pasaule, atklāja Frīdmanis. Šī teorija balstās uzskatā, ka RNS kā pirmā dzīvības molekula spēja patstāvīgi vairoties bez citu molekulu palīdzības.

Vēl nozīmīgs jautājums ir, vai tajā laikā eksistēja tādas šūnas kā mūsdienās.

“RNS pasaule nenozīmē to, ka tur bija vardes, kurām bija cits ģenētiskais materiāls, bet ka tās bija ļoti vienkāršas šūnas, kurās bioķīmiskie procesi, informācijas uzglabāšana bija stipri citādāka nekā mūsdienās,” zināja stāstīt Dāvids Frīdmanis.

Iespējams, vēl pirms RNS bija molekulas, kuras ļoti atgādināja RNS. “Tā visa tomēr ir spriedelēšana par lietām, kuras mēs neredzam. Tas viss ir ļoti hipotētiski,” noteica pētnieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt