Kopernika fonda pārstāvis Roberts Šajs pauda: "Tieši Fromborkā Nikolajs Koperniks radīja "De revolutionibus". Tas ir darbs, kas viņu padarīja slavenu cauri gadsimtiem. Tieši Varmijā viņš radīja arī ekonomikas pamatus, kas bija ārkārtīgi nozīmīgi laikā, kad Polijas karalistei tika pievienota šī Prūsijas daļa."
Pie Fromborkas katedrāles, kur atrodas Kopernika kaps, izvietota godasardze un cilvēki varēja doties nolikt ziedus.
Iedzīvotājiem izstādē ir iespēja apskatīt Kopernika rokrakstu oriģinālus. Tāpat piemiņas pasākumā tika atkārtots eksperiments ar Fuko svārstu, kas 19. gadsimtā apstiprināja šī priestera, astronoma, matemātiķa, ārsta, un jurista radīto heliocentrisko teoriju un Zemes rotāciju ap savu asi.
Mūsdienās fakts, ka planētas riņķo ap mums tuvāko zvaigzni – Sauli, komentārus neprasa, bet 16. gadsimtā tas bija apvērsums zinātnē. Tomēr teorija apsteidza savu laiku, un līdz šī fakta pilnīgai atzīšanai bija jāgaida ilgi.
Zinātnieks nav aizmirsts arī dzimtajā Toruņas pilsētā, kur trīs dienas īpašā Kopernika kongresā piedalās 700 zinātnieku no visas pasaules, tai skaitā pieci Nobela prēmijas laureāti.
Polis vai vācietis?
Nikolajs Koperniks tiek uzskatīts par poļu zinātnieku, lai gan viņa etniskā izcelsme nebūt nav tik vienkārši skaidrojama. Zināms, ka viņa māte bija vāciete, bet tēvs bija cēlies no Krakovas. Savā zinātniskajā dzīvē Nikolajs Koperniks rakstīja latīņu un vācu valodā, bet pierakstus poļu valodā neviens nav atradis, tāpēc Koperniks tikpat labi varēja būt arī vācietis.
Nikolajs Koperniks piedzima 1473. gada 19. februārī Toruņas pilsētā Polijas teritorijā. Tikai pāris gadus pirms Kopernika dzimšanas šī pilsēta pārgāja Polijas teritorijā no Prūsijas. Tāpēc arī pilsētā bija izteikti spēcīga vācu ietekme, kas atsaucās arī uz topošo zinātnieku.
Deviņu gadu vecumā Koperniks zaudēja tēvu. Lai atvieglotu mātes likteni, rūpes par Nikolaja audzināšanu uzņemas mātes brālis. Viņš bija bīskaps, un tāpēc jaunībā, kad Koperniks pabeidz augstskolu, bet neiegūst nevienas zinātnes specializāciju, onkulis nolemj, ka jauneklim jāstudē Dieva zinības. Tāpēc arī Koperniku sauc ne tikai par astronomu, matemātiķi, mediķi, juristu un ekonomistu, viņu sauc arī par katoļu priesteri un kanoniķi.
Lielais pagrieziena punkts Kopernika zinātnieka karjerā bija studijas Itālijā. 1497. gadā viņš devās studēt uz Boloņu, kur tajā laikā pasniedza Eiropas labākie matemātiķi. Papildus Koperniks pavadīja laiku Romā, kur apguva arī zināšanas medicīnā un jurisprudencē. Atkal veidojās situācija, ka jaunais zinātnieks varētu palikt bez kādas konkrētas izglītības. Taču Kopernika onkulis bija devis viņam atļauju pavadīt Itālijā ilgāku laiku, lai iegūtu prasmes medicīnā. Tā Koperniks nostrādāja Padujā par ārstu. Lieki piebilst, ka viņš bija nokārtojis eksāmenus un kļuvis par mediķi.
Taču onkuļa sliktais veselības stāvoklis lika atgriezties mājās.
Tā Koperniks nonāk baznīcas dienestā, kura laikā īpaši aizraujas ar Itālijā iegūto hobiju novērot zvaigznes.
Dažos avotos minēts, ka Nikolajs Koperniks par heliocentrisma ideju bija pārliecinājies jau 1500. gadā, tātad laikā, kad viņš vēl bija students Itālijā. Jau tad viņš bija sācis sarakstīties ar vairākiem draugiem un paziņām, diskutējot par iespēju, ka Zeme griežas ap Sauli, nevis otrādi. Šo argumentu pamatā bija ļoti sarežģīti matemātiski aprēķini un debesu ķermeņu novērojumi ar neapbruņotu aci, jo Kopernika laikā vēl nebija izgudrots teleskops, kas ļautu pievilkt debesis sev tuvāk klāt.
Laika posmā no 1503. līdz 1512. gadam Koperniks jau saraksta apcerējumu, sauksim to par zinātnisko darbu, kas aizstāv heliocentrisma ideju. Taču pirmā iespiestā grāmata dienasgaismu ierauga tikai 1539. gadā. Kopumā Koperniks ļoti lēni pēta debesu ķermeņu pārvietošanos. Viņš pat mierina savus draugus un potenciālos izdevējus, ka ar šādiem pētījumiem steigties nedrīkst. Jebkādas kļūdas var izgāzt visas koncepcijas pierādīšanu, jo Saule mūsu Visuma centrā jau pati par sevi ir revolucionāra ideja. Mazākā kļūda, un visa ideja tiks atzīta par nederīgu. Mēļo, ka par Kopernika idejām informēts bija arī pāvests. Viņš it kā uzaicināja jaunās idejas autoru piedalīties kalendārajā reformā, ko Koperniks gan pieklājīgi atteica.
1543. gadā Koperniks nomira. 70 gadu vecumā viņu skāra insults, bet it kā sava mūža darbu viņš tomēr paspēja ieraudzīt drukātā veidā. Lai gan ir zinātnieki,
kas to apšauba. Koperniks savas dzīves laikā nebija tik slavens, lai radītu runas par apvērsumu, taču viņa lielākais nopelns tiešām ir apziņas maiņa, ka Zeme nav Visuma centrs.
Tieši uz Kopernika novērojumu un aprēķinu bāzes sākās jauna ēra astronomijā. Bet viņa kapavieta ilgi palika nezināma, līdz beidzot Polijas valdība pārapbedīja sava tautieša pīšļus Fromborkas katedrālē. Lieli strīdi ir pavadījuši ne tikai Kopernika atdusas vietu, bet vēl joprojām pavada viņa valstisko piederību. Bija vai nebija Nikolajs Koperniks polis vai vācietis, galvenais, viņš deva cilvēkiem izpratni par pasauli, kas sniedzas tālu aiz mūsu redzesloka.
