Latvijā pēta iespējas izmantot attīrītus notekūdeņus un lietus ūdeņus

Latvijā īsteno pirmo projektu par ūdens atkārtotu izmantošanu. To realizē biedrība “Baltijas krasti”. Tas nozīmē pētīt iespējas, kā izmantot notekūdeņus, kas pēc attīrīšanas atbilst kvalitātes kritērijiem un ir piemēroti paredzētajam lietojumam. Pašlaik projektā meklē atbilstošākos attīrīšanas veidus Latvijā. Iespējami trīs virzieni – lauksaimniecībā, ražošanas vajadzībām un pilsētvidē.

Latvijā pēta iespējas izmantot attīrītus notekūdeņus un lietus ūdeņusPaula Dēvica

    Biedrība “Baltijas krasti” projektā paredz atrast veidus, kā gudrāk izmantot notekūdeņus un lietus ūdeņus. Izveidota darba grupa, kurā ir ministriju pārstāvji, vides inženieri, teritoriju plānotāji un nevalstiskās organizācijas. Būtiskākais uzdevums projektā ir aktualizēt šo jautājumu, atrast veidus, kur tas ir gan tehniski, gan ekonomiski izdevīgi, kā arī veicināt šī jautājuma iekļaušanu politikas dokumentos.

    Šobrīd projektā identificē Latvijai piemērotākos veidus, kur izmantot attīrīto ūdeni. “Latvijā dabisko ūdens resursu vai pazemes ūdens resursu netrūkst. Latvija ir bagāta ar ūdeni. Mums ir jāmeklē citi virzieni, kur mums tas ir aktuāli. Projekta ietvaros esam apsprieduši, ka, paņemot ūdeni no pazemes resursiem, mēs to pēc tam atgriežam virszemes ūdens objektos – upēs un ezeros. Un, ja mēs domājam ilgtspējīgi, no vides un dabas aizsardzības viedokļa, tad mēs to ūdeni neatgriežam tādā stāvoklī dabai, kādā mēs to paņemam. Tā ir problēma Latvijā ar nelabvēlīgu ūdens objektu statusu. Tātad ir grūti panākt, lai mums būtu tīras upes un ezeri,” stāsta biedrības „Baltijas krasti” projektu eksperte Elīna Konstantinova.

    Tāpēc projektā meklē iespēju ūdeni izmantot vairākkārt. Viens no variantiem ir ražošanas vajadzībām – tehnikas un iekārtu mazgāšanai, dažādos ražošanas procesos un krāsu atjaukšanā. Otrs variants ir lauksaimniecībā – laistīšanai. Un trešais – šo ūdeni izmantot pilsētvidē kā ūdens baseinus ugunsdzēsības vajadzībām vai apzaļumošanai.

    Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides būvzinātņu fakultātes lektore un pētniece Linda Grinberga stāsta, ka šādām vajadzībām nevajadzētu lietot dzeramo ūdeni, kas šobrīd bieži tiek darīts.

    “Nevajadzētu laistīt dārzu ar ūdensvada krāna ūdeni, nevajadzētu mašīnu mazgāt ar to ūdeni. Mēs varētu teorētiski izmantot upes ūdeni vai attīrītu notekūdeni.

    Viens ļoti labs piemērs ir mans pētījuma objekts Zaļeniekos, kur ir izbūvēta ūdens attīrīšanas iekārta, kas attīra ūdeni dabīgos apstākļos. Konkrētajā gadījumā tā ir lauksaimniecības notece, kuru zemnieks jau attīrītu izmanto tālāk siltumnīcās laistīšanai un kultūraugu audzēšanai,” norāda Grinberga.

    Piemērā minētais zemnieks izveidojis savā saimniecībā mākslīgo mitrzemi. Tā ir projektēta un izbūvēta ūdens ekosistēma, kuras uzdevums ir veicināt dabā notiekošos ūdens attīrīšanas procesus.

    Viens no variantiem šai projektā ir arī lietus ūdeņu uzkrāšana baseinos pilsētvidē. Tas varētu veicināt bioloģisko daudzveidību. Ekspertes stāsta, ka lietus ūdens dārzu laistīšanai ir labāks nekā dzeramais: “Šādiem inovatīviem risinājumiem ir vēl citas funkcijas, piemēram, plūdu risku samazināšana. Ja mēs mēģinām mērķtiecīgi aizstāt visu dabīgo ar kādu mākslīgu analogu, tad bieži vien cilvēks sastopas ar pretestību šādā pilnīgi mākslīgā sistēmā. Bet, ja mēs ejam uz risinājumiem, ka mēs gribam ūdeni uzkrāt, mēs gribam paturēt to vietā, kur lietus ūdeņi nolīst, tādā veidā mēs neizjaucam dabīgo hidroloģisko ciklu konkrētajā vietā.

    Otrkārt, mēs arī nepasliktinām ūdens kvalitāti, neradām piesārņojuma slodzi uz apkārtējo vidi tik lielu un varam gūt ekonomisku labumu no tā.”

    Projekta autores vēlas, lai šis jautājums tiktu iekļauts arī attīstības plānos vai kādos citās vadlīnijās. Vajadzētu noteikt, cik attīrītam jābūt ūdenim, lai to izmantotu, piemēram, augļu un dārzeņu mazgāšanā vai tehnikas mazgāšanā.

    Runājot par izmaksām, viens no galvenajiem nosacījumiem – lai ūdens attīrīšanas veidi būtu ekonomiski izdevīgi. “Galvenais, kas veido būvniecības izmaksas, ir gruntsdarbi. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs ekskavators un cilvēks, kas to vada, un degviela. Tas arī ir visa pamatā mākslīgās mitrzemes gadījumā. Bet ir pārējie risinājumi. Tas, protams, prasa pārdomāt sistēmu, kas nozīmē mainīt to principu, kā mēs visu projektējam un būvējam. Bet vai tas būtiski tagad sadārdzinātu vai padarītu lētāku? Man negribētos tā apgalvot,” saka Grinberga.

    Lai gan ūdens resursu trūkuma risks Latvijā ir salīdzinoši mazs, tomēr ekspertes uzsver, ka, ņemot vērā zinātnieku prognozes par ilgiem sausuma un lietus periodiem nākotnē, mums ir jānodrošinās šādām situācijām laicīgi.

    Projekts ilgs sešus gadus.

    Projekts AQUARES “Ūdens resursu ilgtspējīgas izmantošanas politikas sekmēšana resursu efektīvos Eiropas reģionos” tiek ieviests ''Interreg Europe'' starpreģionu sadarbības programmas ietvaros ar Eiropas Savienības reģionālā attīstības fonda finansiālu atbalstu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Tehnoloģijas un zinātne
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti