Lai gan no malas varētu šķist, ka 5G ieviešana notiek lēni, tomēr pie tā tiek aktīvi strādāts jau četrus gadus, atklāja “LMT” viceprezidents Ingmārs Pūķis. “Tas ir līdzīgi kā ar sēnēm – sēne aug zem zemes, stiebriņi stiepjas, un pēkšņi jūlija beigās vai augustā sēne parādās. Lielais darbs sēnei daudzus mēnešus noticis pazemē,” viņš sacīja.
Tāpat Pūķis norādīja, ka 5G nav paredzēts parastai sadzīviskai interneta lietošanai, bet gan industriālu datu pārraides servisu būvēšanai.
Vancovičs atklāja, ka pagaidām 5G būs pieejams tikai lielākajās pilsētās, citviet tas sagaidāms pēc pāris gadiem. Tāpat viņš zināja stāstīt, ka pēdējo gadu laikā strauji audzis to lietotāju skaits, kuri izmanto vairāk nekā vienu ierīci. “5G ir zināmā mērā būvēts, lai tiktu galā ar šo ļoti strauji augošo pieprasījumu pēc mobilajiem sakariem tieši no iekārtu puses,” viņš skaidroja, norādot, ka viena no 5G tehnoloģiju īpašībām ir iespēja apkalpot vairākas iekārtas.
6G internets šobrīd ir tāla nākotne, tam vēl pat nav iezīmējušies standarta virzieni, sacīja “Tele2” valdes priekšsēdētājs. Tas būs paredzēts ļoti urbānām teritorijām, kādas Latvijā, visticamāk, tik drīz vēl nebūs sastopamas.
Pēdējo gadu laikā viedtālruņu lietotāju skaits strauji audzis, tāpat attīstījušās tehnoloģijas. Pagājušā gada beigās Latvijā 83% cilvēku bija viedtālrunis, atklāja Ingmārs Pūķis.
“Katrs gads telekomunikāciju nozarē līdzvērtīgs četriem pieciem gadiem kādās citās, varbūt mierīgākās nozarēs,” sacīja Valdis Vancovičs.
“Ja meklējam, kas ir mobilo sakaru lietotājs, tad redzam, ka šobrīd tehnoloģiju pusē aptuveni katrs trešais, kas lieto mūsu tīklu, ir kaut kāds dzelzītis vai robotiņš, jo tīklu vairs nelieto tikai cilvēki. Tie jau ir visādi mehānismi, sensori, skaitītāji, video kameras un tamlīdzīgi,” norādīja Ingmārs Pūķis.
Tāpat viņš atklāja, ka pandēmijas laikā bija novērojams būtisks datu patēriņa pieaugums, lai gan tas kopumā arī līdz šim bijis liels. Vancovičs papildināja: “Mūsu tīklā datu patēriņš ir palielinājies par aptuveni 60%, kas ir ļoti liels skaitlis. Tādēļ esam veikuši papildu tīkla jaudas palielināšanas darbus ļoti daudzām bāzes stacijām, un tīkls ir spējis apkalpot šo pieprasījumu.”
Viņš atklāja, ka pavasarī, kad bija Covid-19 epidēmijas pirmais vilnis, strauji palielinājās balss sakaru patēriņš, pēc tam – interneta. Arī Ingmārs Pūķis apstiprināja, ka, lai gan līdz šim vislielākā tīkla noslodze bija vakarā, kad cilvēki to izmanto, lai izklaidētos un atpūstos, pandēmijas laikā novērojamas izmaiņas – slodze darbadienas vidū gandrīz sasniedz vakara noslodzi.
