Zināmais nezināmajā

Iedzīvotāju aptaujas: vai vienmēr ir efektīvi iegūtie rezultāti

Zināmais nezināmajā

Pētnieki vērtē Gaujas pieteku piemērotību taimiņu un strauta foreļu nārstam

Ārpus Saules sistēmas esošās planētas jeb citplanētas

Kā uz Zemes radās ūdens? Pētnieku versijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ūdens ir priekšnoteikums dzīvības eksistencei kosmosā, pirmās dzīvības formas radās ūdenī pirms vairāk nekā četriem miljardiem gadu, taču ūdens ir sastopams arī uz citām planētām, to Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja astronomijas portāla „starspace.lv” redaktore un  Latvijas Astronomijas biedrības pārstāve Anna Gintere.

Dzīvībai piemērotu apstākļu rašanās uz Zemes

Tiek uzskatīts, ka pirmās dzīvības formas ir radušās ūdenī, bet jautājums, kā pirms vairāk nekā četriem miljardiem gadu, kad formējās planēta Zeme, šeit veidojās ūdens. Pētījumu rezultātā noskaidrots, ka ūdens zemes dzīlēs bijis vienmēr, bet vēl pirms pāris desmit gadiem daļa kosmosa un zemes dzīļu pētnieku pauda viedokli, ka ūdens uz zemes radies pēc dažādu kosmisko ķermeņu, piemēram, asteroīdu, meteoru vai komētu sadursmes. Tikai vēlāk, analizējot meteorītu un zemes iežu ūdeņus, atklāja, ka to izotopu – atomu kodolu ar vienādām ķīmiskām īpašībām, proporcijas nesakrīt. 

"Agrāk tā bija diezgan plaši izplatīta atziņa astronomu vidū, ka komētas un asteroīdi vēlīnajā bombardēšanas periodā atnesuši ūdeni, taču skaidrs, ka izotopi nesakrīt. Bet nevar noliegt, ka daļa ūdens tomēr nākusi uz zemes šādā veidā," skaidroja Latvijas Astronomijas biedrības pārstāve redaktore Anna Gintere. 

"Mūsdienās arvien populārāks kļūst pieņēmums –  lai gan Saules sistēmas veidošanās laikā ūdens tīrā ledus formā nav bijis, jo ūdens iztvaikojis karstuma dēļ," turpināja Gintere, piebilstot, ka "zemes iežos ir piesaistīts ūdeņradis, kuram reaģējot ar skābekli veidojies ūdens."

Ūdens kosmosā ir atrodams

Ja ieskatās zemes dzīlēs – mantijā un garozā, tur atrodas ļoti daudz ūdens. Ūdeņraža piesaistītā formā tas atrodams minerālos, vairāk nekā 5–10 reizes pārsniedzot to daudzumu, kas atrodas okeānos. 

Gintere piebilda, ka Zemei līdzīgas planētas, uz kurām varētu būt šķidrs ūdens, kosmosā varētu būt krietni vairāk. 

"Ja runājam par to, no kurienes uz šīs planētas ir hidrosfēra un ūdens, ģeologi piemin notikumus, kas norisinājās apmēram pirms 4,3 miljardiem gadu," norādīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs. 

Stromatolīti – iežu izaugumi ūdens tilpņu dibenā, kas noder kā senas liecības zemes garozas vēstures pētīšanā, liecina, ka pirms 3,5 miljardiem gadu ir bijis okeāns, kas ir līdzīgs mūsdienu ūdens masām, tikai tā ķīmiskais sastāvs ir bijis citādāks un skābekļa saturs tajā bija mazāks.

Spilvenveida lavas

Taču ir vēl senākas liecības ūdens dzīlēs, kas liecina par tā esamību uz zemes. 

Lukševičs stāstīja, ka paši senākie spilvenveida lavu veidojumi ir aptuveni 3,96 miljardus gadu seni. Viņš skaidroja, ka spilvenveida lavas veidojas tikai ūdens vidē. Vulkāns izvirst un lavai nonākot ūdenī, ļoti ātri sacietē ārējā garoziņa un veidojas kaut kas līdzīgs spilvenam. Viņš norādīja, ka tā ir ļoti droša pazīme, ka pastāv šķidrais ūdens – okeāns. 

"2020. gadā zinātnieki ziņoja, ka, iespējams, Kvebekā atrasti ieži, kuri ir 3,9–4,28 miljardus gadus veci," pauda Lukaševics, piebilstot, ka šie ieži ir metamorfizēti jeb ļoti pārmainīti, taču sākotnēji tie ir bijuši drupieži, kuros ir pazīmes, ka veidojusies ūdens vide.

 

Kā vēl viena pierādījumu grupa ir minerāli. Profesors Lukaševics stāstīja, ka viens no labākajiem pierādījumiem, ka okeāns pastāvēja gandrīz tūlīt pēc Zemes izveidošanās, ir ļoti noturīgi minerāli – cirkoni, kas ir veidojušies apmēram pirms 4,4 miljardiem gadu.

Pētot datus par citu planētu ģeoloģisko uzbūvi, Lukšēvics minēja, ja uz Marsa dienvidpola ledus, kas atrodas uz tā dēvētās polārās cepures, izkustu, tad Marsa virsma būtu klāta ar apmēram 30 metru dziļu ūdens slāni. Otra planēta, par kuru būtu jārunā, ir Venēra. "Aprēķini rāda, ka kādreiz uz Venēras bija diezgan daudz ūdens. Savukārt trešā planēta ir Merkūrs, kas ir tik ļoti līdzīgs Saulei, ka ūdenim teorētiski uz tās nevajadzētu būt, taču, izrādās, ka ūdens paliekas ļoti nelielos daudzumos var atrast," uzsvēra Lukaševics.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti