Pasaules panorāma

Sociāldemokrātu un nacionālistu panākumi Somijā

Pasaules panorāma

«Maidans pie vēlēšanu urnām» Ukrainā

Melnā cauruma pirmā fotogrāfija

Fiziķis Kaščejevs par melnā cauruma foto: Tas ir pirmais attēls fantastiskākajam objektam

"Tas ir pirmais tiešais attēls visfantastiskākajam objektam, par kuru esamību zinātnieki jau sen bija pārliecināti," tā pirmo melnā cauruma fotogrāfiju vērtē Latvijas Universitātes asociētais profesors, fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs.

Pasaule pagājušajā nedēļā saņēma pirmos neapšaubāmos pierādījumus par melnā cauruma pastāvēšanu. Starptautiskā astrofiziķu grupa iepazīstināja ar pirmo tā fotogrāfiju. Cauruma attēls Jaunavas zvaigznājā ir vairāku gadu datu apstrādes rezultāts, kas īstenots ar visā pasaulē izvietotiem radioteleskopiem.

Fotogrāfijā faktiski nav redzams melnais caurums, bet tā ārējais apvalks — karsti gāzes gredzeni ap melnā cauruma malām. Šī ir pēdējā robeža starp telpu un melno caurumu.

Neatgriešanās punkts, ko sauc par "notikumu horizontu". Vieta, kur gravitācija vairs nedod iespēju izsprukt nekādai informācijai, bet ārpusē stariem vēl tāda iespēja pastāv. Būtībā iegūtais attēls nav pat redzamā diapazonā. Tas ir radio attēls, kas izveidots no gaismas viļņa garumiem. Lai to apstrādātu, bija nepieciešami divi gadi. 

"Tas ir pirmais, tiešais attēls visfantastiskākajam objektam, par kuru esamību zinātnieki jau sen bija pārliecināti, bet viena lieta ir izrēķināt teorētiski vai netieši secināt un pavisam cita – redzēt. Praktiski jebkuram citam kosmiskam objektam – jo tas jaudīgāk staro, jo tā jauda koncentrējas centrā. Ja es skatīšos centrā, es redzēšu visspožāko vietu, tieši tā melnā cauruma centrā mēs redzam patiesi melnu caurumu, tā notikuma apvārsni, no kura gaisma nenāk nemaz," spriež Kaščejevs.

Pētījumā piedalījās vairāk nekā 200 zinātnieku, bet par sensāciju kļuva 29 gadus vecā Ketija Boumena. Tā bija viņas fotogrāfija brīdī, kad speciālisti beidzot spēja iegūt melnā cauruma galīgo attēlu. Viņa bija iesaistīta algoritma izveidē, kam dati no vairākiem teleskopiem bija jāpārvērš vienā attēlā. Pie tā viņa strādāja kopš 2016. gada Masačūsetsas Tehnoloģijas institūtā.

Kopumā fotogrāfijas tapšanā izmantoti astoņi radioteleskopi, kas izvietoti dažādās pasaules malās. Tie kopā izveidoja virtuālo teleskopu Zemes lielumā.

"Mums ir jākoordinē visi šie observatorijas centri visā pasaulē. Mums jāseko laikam līdz pat nanosekundei. Katrā stacijā mēs savācam simtiem terabaitu datu, kas ir līdzvērtīgi desmitiem tūkstošu DVD ar visām jūsu iecienītākajām filmām. Mēs nosūtām visus šos datus uz vienu centrālo apstrādes apgabalu. Mums bija vajadzīgi divi gadi, lai apkopotu visus šos datus, veiktu visas pārbaudes un mērījumus, lai pārliecinātos, ka mēs esam darījuši visu pareizi un izveidojuši pareizo attēlu no šiem datiem," atzina zinātnieks Džefs Bauers.

Melnais caurums atrodas aptuveni 54 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes. Tas nozīmē — lai gaisma tiktu tik tālu, tas prasītu 54 miljonus gadu. Būtībā melnais caurums ir lielāks nekā visa mūsu Saules sistēma. Tā masa ir sešarpus miljardus reižu lielāka nekā Saules masa, un tā platums ir 38 miljardi kilometru.

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti