Latvijas Radio: Lūdzu, pastāstiet, kas Jūs pamudināja un piesaistīja enerģētikas nozarē, kura, jāatzīst, pēdējo desmitgažu laikā nav gluži populārākā, jo ir nepieciešams mācīties dabaszinātnes, fiziku, ķīmiju, matemātiku. Kas Jūs pamudināja izvēlēties tieši šādu specialitāti?
Laila Zemīte: Mani pamudināja – droši vien kaut kāds izzināšanas process visvairāk. Tajā laikā, kad es stājos Enerģētikas fakultātē, tad tā bija vēl mazāk populāra nekā šobrīd. Šobrīd jau notiek dažādi reklāmas pasākumi, lai studenti ietu mācīties eksaktās zinātnes: ne tikai enerģētiku, bet arī citas.
Tad tajā brīdī, kad es stājos augstskolā, eksaktās zinātnes gāja studēt ļoti maz cilvēku. Tie kas gāja, tiem droši vien arī bija tāds mērķis to darīt.
Lielākā daļa no grupas veiksmīgi beidza studijas, jo tie, kas mēs tur mācījāmies, tiem arī bija liela vēlme mācīties.
Ja runā par pašām sākotnējām studijām, tad ķīmija, fizika, matemātika ir jāmācās. Sākumā tā liekas ļoti neinteresanta un garlaicīga, bet vēlākos kursos tai ir reāls pielietojums gan promocijas darbā, gan darba vietā.
Vēl viens pamudinājums studēt enerģētiku ir tas, ka par tiem studentiem, kuri šobrīd studē Enerģētikas fakultātē un kur es arī pasniedzu lekcijas, interesējas ļoti daudzi uzņēmēji, tai skaitā arī lielākie jomas uzņēmumi.
Šie studenti lielākoties pēdējos kursos jau strādā.
Kāda ir tā Jūsu recepte un ieteikums izglītības politikas veidotājiem? Es domāju, ka cilvēks, kurš iziet šo izglītības ciklu,vienā mirklī saprot, kas būtu jādara, lai ķīmiju, fiziku un matemātiku padarītu aizraujošāku, piemēram, jau no pamatskolas sola.
Fizika, ķīmija un matemātika – tie nav tie cipari, ko mēs esam pieraduši redzēt skolā un ko varbūt šobrīd pamatskolā un vidusskolā bērniem māca – saskaitīt, atņemt un reizināt, un formulas un integrāļi.
Visi šie integrāļi nāk no reālās dzīves, un viņus var parādīt praktiskos piemēros.
Jebkādu fizikālu likumu var parādīt - piemēram, ka, ūdenim tekot no augšas uz leju, rodas spēks un trieciens, vai mest bumbiņu lejā un iemācīties gravitācijas likumu.
Pats būtiskākais nebūtu bērniem mācīt visas formulas, bet gan mācīt tās atrast un mācīt orientēties šajās jomās.
Jo pieejamā informācija ir ļoti plaša, un ja šie bērni māk atrast informāciju, viņi spēs atrisināt arī to problēmu.
Nu, nenoliedzami, ir spēkā uzskati, ka varbūt enerģētika un tehniskās zinātnes ir netradicionālas sievietēm, un daudzi ir izbrīnīti, redzot strādājot sievietes šajās jomās. Bet kāda būtu Jūsu atbilde, kāpēc tas tomēr ir piemērots darbs sievietei?
Es nepiekristu viedoklim, ka šī joma ir absolūti vīriešu joma, jo mēs katrs esam savādāks. Es ticu, ka ir daudzas sievietes, kuras būtu gatavas strādāt arī par elektromontieri vai arī gribētu braukt uz objektiem un veikt dažādus pārslēgumus. Ir jāņem vērā, ka mūsdienu iekārtās, lai veiktu dažādus pārslēgumus, vairs nav nepieciešams fizisks spēks. Tāpēc noteikti varam uzskatīt, ka mūsdienās tas vairs nav tikai vīriešu darbs.
