Jau kādu laiku zinātnieki risina jautājumus par cilvēku radīto piesārņojumu izplatījumā. Šobrīd īpašu uzmanību izpelnījies jautājums gan par bioloģiskiem, gan ķīmiskiem putekļiem Starptautiskajā kosmosa stacijā, kas pētniekiem var radīt veselības problēmas.
Gills norādīja, ka kosmiskā stacija ir liels veidojums, kas sastāv no daudziem dažādiem valstu moduļiem. Tās kopīgais tilpums ir aptuveni 1000 kubikmetru, kas atbilst aptuveni 300 kvadrātmetru lielai telpai ar trīs metru griestu augstumu.
Šajā telpā pastāvīgi uzturas aptuveni pieci līdz septiņi cilvēki, kuriem visapkārt ir dažādas ierīces, kas domātas gan dzīvības nodrošināšanai, gan pētniecībai.
"Viņi pamatā veic dažāda veida eksperimentus, kas nozīmē, ka regulāri ar transporta kosmiskajiem kuģiem turp tiek nogādāti eksperimentu bloki. Tā ir tāda kā laboratorija, un tur nav iespējas atvērt logu un kaut ko izvēdināt. Ventilēšanas iekārtas, protams, uztver tos putekļus, bet, ņemot vērā materiālu daudzveidību, kas tur nonāk, un darbības, kas tiek veiktas, tas tiešām nav nekas pārsteidzošs, ka tur rodas putekļi. Ne visi no tiem putekļiem ir veselībai pieņemami," atzina Gills.
Putekļu avoti ir arī paši kosmonauti, atzina Gintere – no cilvēka ādas visu laiku atdalās sīkas daļiņas un mati, līdz ar to neizbēgami tur, kur būs cilvēks, būs kaut kāda aktivitāte un putekļi.
Cilvēks pats par sevi ir putekļu avots, skaidroja Gintere. Viņš nav bīstamu ķīmisku vielu avots, kā aromātiskie ogļūdeņraži, kas nokļuvuši kosmosa stacijā, bet cilvēks pats par sevi rada bioloģisko vidi sev apkārt, savu mikrobiomu pārnēsājot ar ādu un dažādos veidos to izplatot, radot bioloģisko piesārņojumu.
"Neizbēgami, kosmosa stacijā un visur citur, kur cilvēks apgrozīsies, putekļi būs," skaidroja Gintere.
Un tomēr, atšķirībā no cilvēku radītā bioloģiskā piesārņojuma, ķīmiskais sastāvs, kas šobrīd atrasts Starptautiskās kosmiskās stacijas putekļos un ir nācis no tām lietām, kas nogādātas turp eksperimentu vajadzībām, var būt bīstams – piesārņojuma kokteilī atrastas arī mūžīgās ķimikālijas PFAS (perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas).
"Jāņem vērā, ka kosmiskajā stacijā jāievēro īpaši drošības pasākumi, kas saistīti ar, piemēram, mikrobioloģisko piesārņojumu un uguns drošību. Šie ķīmiskie savienojumi tiek izmantoti gan tepat uz Zemes, gan arī kosmiskajā stacijā, lai nodrošinātu šos īpašos apstākļus. Tāpēc ir neizbēgami, ka tie tur ir nonākuši.
Ja turpināsim izmantot šāda tipa ķīmiskos savienojumus arī turpmāk, izstrādājot dažādus pārklājumus un tā tālāk, cilvēkam jārēķinās, ka viņš dzīvos komplektā ar šādiem savienojumiem.
Ne velti arī uz Zemes mēs tos sastopam ikdienas dzīvē, un mums mājās arī ir šis piesārņojums ar tā saucamajām mūžīgajām ķimikālijām," skaidroja Gintere.
Gills piebilda, ka arī kosmiskajā stacijā ne visu iespējams kontrolēt – kosmonauti bieži vien, dodoties ceļā, līdzi paņem piemiņas lietas no mājām, papildu datoru, kādam varbūt tiek aizsūtīta pat kāda dāvana, un šo priekšmetu sastāvs nav desmitgadēm ilgi pārbaudīts, kā tas notiek ar, piemēram, kosmonautu tērpiem.
Tāpat jāņem vērā, ka kosmonautiem veicamie eksperimenti ir dažādi – bieži vien saistīti ar metālu sakausēšanu, kā rezultātā arī rodas blakusprodukti, piemēram, dūmi.
"Visticamāk daļa no šiem ķīmiskajiem savienojumiem, kas atrodas kosmiskajā stacijā un tāpat mums šeit uz Zemes, ir vēsturiskais mantojums. Mēs agrāk nedomājām, ka šīs ķīmiskās vielas ir tik bīstamas cilvēku organismam, un tās vienkārši izmantojām. Tagad zinātnieki strādā, lai radītu tāda paša efekta savienojumus, kas nebūtu kaitīgi. Tāpēc principā nākamajos kosmiskajos aparātos, kosmiskajās stacijās un bāzēs, visticamāk, materiāli būs cilvēkam drošāki," vērtēja Gintere.
