Panorāma

Mežaparka estrādē būvē skatuvi un izliek 150 vītolus

Panorāma

Panorāma

RTU zinātnieki izstrādājuši ierīci roņu atbaidīšanai

RTU zinātnieki izstrādājuši palīgu zvejniekiem – ierīci roņu atbaidīšanai

Kur zivis, tur zvejnieki un... roņi. Un konflikts, jo roņi iztukšo lomus. Lai tā nenotiktu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki izstrādājuši zemūdens akustisko raidītāju, kura uzdevums – atbaidīt roņus no zvejniecības rīkiem. Tāda tehnoloģiska risinājuma, ko piedāvā zinātnieki, līdz šim nebija.

Zvejnieks Jānis Krūmiņš dodas jūrā. Šoreiz gan ne pēc zivīm, bet lai aizsargātu savu lomu. Viņš ved ierīci, ko apņēmies testēt piekrastes ūdeņos, lai pārbaudītu, vai tā spēj atturēt roņus no murdiem.

Krūmiņš par ierīci pastāstīja: "Aparāts raida signālu, kas ir nepatīkams roņiem. Diezgan skaļš. Dzirdams arī virs ūdens krietnu gabalu. Tā atbaida tos roņus."

Pirms vairākiem gadiem zvejnieku biedrība vērsās RTU ar lūgumu, vai zinātnieki nevar izstrādāt kādu ierīci, kas atbaidītu roņus, jo tie rada zaudējumus – saplēšot tīklus un izēdot zivis.

Zvejnieks klāstīja: "Dzenskrūve kuļ ūdeni, dzird, jo vienmēr kad piebraucam, viņi vienmēr ir pāris 50, 100, 150 metru  attālumā. Paceļ galvu un skatās. Dusmojas, šņāc, ka esam piebraukuši pie zvejas rīka un ņemam viņiem nost pusdienas. Beidzamajā reizē, kad bijām jūrā, man bija noēsts zandarts. Galva bija palikusi diezgan liela, un laša aste bija palikusi."

Akustiskā boja pie zvejas rīkiem noenkurota stāvēja mēnesi. Kā sacīja zvejnieks, testēšanas rezultāti ir labi. Roņi nav tuvojušies. Ar šādu ziņu Krūmiņš nodod boju atpakaļ zinātniekiem.

Kā skaidroja viens no ierīces autoriem Sergejs Tjukovs,

boja ģenerē spēcīgus akustiskos signālus. Lai roņi pie tiem nepierastu, skaņa ir mainīga.

Šie signāli neaizbiedē zivis, par ko bažas bija zvejniekiem. Zivis šos signālus nedzirdot. Kā norādīja pētnieks, bija diezgan jānopūlas, lai izdomātu, kā boju jūrā nodrošināt ar enerģiju. Izmantotas modernās tehnoloģijas.

"Mazākais piliens var izraisīt koroziju un zūd kontakts, un iekārta vienkārši nelādējās, nedarbojas. Nonācām līdz bezvadu uzlādes tehnoloģijai. Enerģijas pārvadei, kur pamatā lielas baterijas. Un uz bojas ir iekārtas, kas enerģiju paņem," norādīja pētnieks.

Šobrīd notiek tehnoloģijas patentēšana. Zinātnieki cer, ka  rudenī varēs tehnisko dokumentāciju nodot kādam uzņēmējam, lai sāktu tās izgatavot, un tad bojas būs pieejamas zvejniekiem.

Pētnieks norādīja: "Sazinās arī ar serveri, nodod informāciju par savu stāvokli. Par akumulatoru. Zvejniekam nevajag braukt klāt pie bojas pārbaudīt uzlādes līmeni. Visu var redzēt telefonā."

Cik roņu atbaidītājs varētu maksāt, zinātnieki neņemas spriest, bet lēts nebūs, jo kvalitatīva elektronika, kas ilgstoši darbojas, ir dārga. Zvejniekiem tas varētu atmaksāties, ja boju varēs iegādāties par Eiropas projektu naudu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti