Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa stāsta, ka Eiropā šis gads pasludināts par digitālo prasmju gadu un, ņemot vērā, cik strauji attīstās jaunas tehnoloģijas, digitālās prasmes būs jāpilnveido nepārtraukti.
"Ja mēs skatāmies uz to, kādas ir mūsu digitālās prasmes, tad visa oficiālā statistika rāda, ka mūsu prasmes ir zemākas nekā vidēji Eiropā. Un viens no tiem iemesliem varētu būt tas, ka digitālās prasmes un tehnoloģijas kā tādas ir tās, kas nepārtraukti attīstās un mums ir jāapgūst visu laiku nemitīgi kas jauns. Šodien mēs aizvien vairāk runājam par datu analīzi, par to, kā mēs varam paskatīties uz saviem datiem, kādus mēs secinājumus varam izdarīt. Un, protams, mākslīgais intelekts, kiberdrošība. Tās, es gribētu teikt, ir tās trīs lielās tēmas, zināšanas par kurām ir būtiskas un svarīgas un kļūst arvien svarīgākas ikvienam no mums," stāsta Bāliņa.
Digitālajā nedēļā piedalās arī vairāk nekā 50 bibliotēkas, kas ir galvenais starpnieks starp iedzīvotājiem un digitālajiem pakalpojumiem.
"Digitālie pakalpojumi un e-pakalpojumi arvien paplašinās, un bibliotēku ikdienas darbs ir palīdzēt iedzīvotājiem šos pakalpojumus izmantot arvien vairāk, jo tas ir arī gan lētāk, nav vairs papīra, un tai pašā laikā arī saziņa ar valsts ir krietni ērtāka. Jāmāca ir visas prasmes, arī pamata prasmes, jo joprojām varbūt ir iedzīvotāji, kas ikdienā tik daudz datoru nav lietojuši, un, tā kā viss ir pārgājis uz tīmekli – gan banku pakalpojumi, gan citu iestāžu pakalpojumi –, tad tās prasmes, pieņemsim, pārlūkprogrammas lietošanā ir vajadzīgas, bet tajā pašā laikā, protams, ka gan virtuālie asistenti mums parādās, gan citas tehnoloģijas un kiberdrošība, protams, arī, kas būtu jāmācās," skaidro Kultūras informācijas sistēmu centra direktora vietnieks Jānis Ziediņš.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols vērtē, ka pandēmijas laikā daudzi iedzīvotāji apguva digitālās prasmes, bet, jo lielāka sabiedrības daļa izmanto digitālo vidi, jo aktīvāk tajā darbojas arī kibernoziedznieki.
"Pagājušais gads digitālajā telpā vēsturē kļuvis par pašu noslogotāko kiberspeciālistiem, un jāsaka, ka šī gada pirmais ceturksnis liecina par to, ka intensitāte tikai pieaug. Joprojām pats svarīgākais ir kritiski izvērtēt riskus, informācijas avotus, kā arī sadarbības partnerus. Valstiskā līmenī šobrīd redzam, ka iestādes un vidējie un mazie uzņēmumi cīnās ar kvalificētu speciālistu trūkumu. Tas ir laikam lielākais izaicinājums. Savukārt indivīda līmenī mēs redzam, ka ļoti atšķirīgs ir prasmju līmenis. Šonedēļ mēs tiekamies ar iedzīvotājiem klātienē Salaspilī, Jelgavā, Ogrē un Ventspilī, bet attālināti, protams, būs vesela programma, kurā aicinām visus piedalīties," atklāj Ozols.
LIKTA prezidente Signe Bāliņa stāsta, ka Eiropas mērķis ir, lai 2030. gadā vismaz 80% iedzīvotāju būtu labas digitālās prasmes.
"Mūsu mērķis, protams, būtu vismaz panākt Eiropu un ideālā gadījumā apsteigt, lai mūsu digitālo prasmju līmenis būtu augstāks, un tieši tādēļ Digitālajā nedēļā mums arī ļoti daudzi pasākumi, kas ir vērsti uz to, lai pastāstītu, kādas ir iespējas mums mācīties, jo tās iespējas mums tiešām ir ļoti daudz un plašas, mēs varbūt kādreiz pat nezinām par to," norāda Bāliņa.
Sīkāku informāciju par digitālās nedēļas pasākumiem, kas notiks gan klātienē, gan tiešsaistē, meklējiet interneta vietnē eprasmes.lv un digitalanedela.lv.
