Klimata pārmaiņas, karš Ukrainā un cilvēku veselības problēmas ir daži no iemesliem, kāpēc zinātnieki un uzņēmēji domā par inovācijām pārtikas tehnoloģiju jomā. Pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, aizvien diskutē par to, kā nākotnē cilvēkus varēs paēdināt. Dzīvojot klimata pārmaiņu diktētā pasaulē, vairāk jādomā par jauniem resursiem, kurus varētu izmantot pārtikā, piemēram, liela sausuma un karstuma apstākļos.
"Pārtikas sistēma pašlaik saskaras ar vismaz trīs krīzēm. Viena ir ilgtspējas krīze, ko mēs jau ilgāku laiku novērojam. Tad pandēmija ļoti stipri skāra un parādīja robus visā pārtikas piegādes ķēdē. Diemžēl arī karš Ukrainā šobrīd rāda, ka pārtikas sektoram ir jāspēj pielāgoties, jāspēj rast dažādi resursu avoti. Mums ir jādomā par nākotni, jāskatās uz jaunām tehnoloģijām gan efektivitātes veicināšanai pārtikas sektorā, gan izmaksu ziņā," uzsvēra Dolmate.
Eiropas Savienības mērķos iezīmēti trīs lieli virzieni, kuros tiek gaidītas inovācijas:
-
pārtika kā rīks veselības veicināšanai;
-
nozares ilgtspēja un emisiju samazināšana, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgas lauksaimniecības praksei, sākot no augsnes līdz pat pārtikai, kas nonāk uz mūsu galda;
-
pārtikas drošības aspekts visā pārtikas piegāde ķēdē, tās pārskatāmība – no kurienes nāk pārtika, kas ir tās sastāvā, kā veicinām izsekojamību, ka ēdam un patērējam kvalitatīvu ēdienu.
Proti, trīs lielie vaļi – veselība, ilgtspēja un drošība. Katrā no šiem blokiem jau notiek aktīva darbība, un pētnieki un zinātnieku grupas aktīvi strādā un meklē inovācijas, ko piedāvāt sabiedrībai.
"Tieši tagad diezgan aktīvi tiek pētīta ēdamo kukaiņu izmantošana uzturā. Tiek uzskatīts, ka kukaiņu olbaltumvielas ir pat vērtīgāks olbaltumvielu produkts nekā gaļa. Ja salīdzinām, tad kukaiņu olbaltumvielas ir daudz lētāks produkts nekā gaļa, un tiek uzskatīts, ka pēc aptuveni 20 gadiem gaļa kļūs vēl trīs reizes dārgāka. Ēdamo kukaiņu ražošana neprasa tik daudz resursus," norādīja uztura speciālists un topošais uztura zinātnieks Ņikita Fomins.
Vienlaikus viņš atklāja, ka cilvēku attieksme, kas atklājas pētījumos par kukaiņu izmantošanu uzturā, Latvijā joprojām ir ārkārtīgi negatīva.
"Cilvēki nesaprot, kāpēc viņiem jāēd kukaiņi, ja ir iespējams ēst gaļu, bet mēs runājam par pārtiku ilgtermiņa kontekstā. Mums kaut kas ir jāmaina cilvēku dzīvēs jau tagad, lai nebūtu problēmu nākotnē," vērtēja Fomins.
Kukaiņi gan nav vienīgais alternatīvais olbaltumvielu avots, kas tiek pētīts. Arī zirņu olbaltumvielas ir vērtīgas un tiek iekļautas jaunos produktos jau šobrīd.
"Mums nāksies pielāgoties. (..) Eiropas kontekstā tieši tiek runāts par avotu dažādošanu un kā mēs varam kombinēt un padarīt jaunos produktus gan par uzturvērtībā bagātākiem, gan veselīgākiem, gan ilgtspējīgākiem," analizēja Dolmate.
Viņa atklāja, ka Rīgas Tehniskā universitāte kopā ar Latvijas ražotājiem šobrīd pēta, kā radīt jaunu "mix" produktu, kas sastāvētu gan no gaļas, gan alternatīva olbaltumvielu avota.
"Mēs jau redzam, ka gaļas cenas pieaug. Cilvēkiem nāksies pielāgoties un balsot ar savu maciņu. Iespējams, nav nemaz tik negaršīgs vai neinteresants tāds "mix" produkts, kas sastāv no 30% gaļas un 70% cita ļoti laba proteīnu avota, piemēram, zirņu proteīns," vērtēja Dolmate.
Viņa uzsvēra, ka jau otro gadu pēc kārtas trīs jaunuzņēmumi no Latvijas pārtikas inovāciju jomā tiek uzņemti Eiropas Inovāciju Padomes akseleratorā, lai turpinātu savus produktus attīstīt un virzīt Eiropas tirgū.
"Mēs esam ļoti labi, un man ir, ar ko lepoties kā kopienas vadītājai. Varbūt mums izklausās, ka trīs ir maz, bet pagājušajā gadā mūsu trīs bija vairāk nekā divi no visas Polijas. Līdz ar to panākumi mums ir – gan jaunu sastāvdaļu meklēšanā, gan to pielietojumā tālāk jaunos pārtikas produktos," uzsvēra Dolmate.
