Katrīnai Laganovskai interese par zinātni, tobrīd pašai to vēl neapzinoties, radusies jau pavisam agrā bērnībā: "Kopš bērnības es esmu bijusi jau diezgan eksakti orientēta. Protams, bērnībā to tā nesauca, bet jau tad patika izvirzīt hipotēzi, testēt apstākļus un nonākt pie kaut kāda secinājuma, kas pārsvarā bērnībā varbūt iekļāva blēņas."
No bērnības blēņām Katrīna ir nonākusi līdz zinātnei. Viņa ir pētniece Latvijas universitātes Cietvielu fizikas institūtā, kur īpašu uzmanību šobrīd pievērsusi optisko īpašību un defektu izpētei segnetoelektriskos metālu oksīdos jeb, kā norādīja viņa pati, "zinātnieku aprindu drāmai".
Lai gan nosaukums izklausās gana sarežģīts, vienkāršoti stāstot, Katrīna strādā pie tādu materiālu izveides, kas ļaus nākotnē pilnībā mainīt datoru arhitektūru. Šos materiālus var izmantot kā ietilpīgu atmiņu, bet ne tikai. Stāsts ir par hafnija oksīdu, ko jau tagad industrija sākusi pielietot tranzistoru izstrādē. Kopā ar kolēģiem Katrīna institūtā veido šādus materiālus un testē, kā tie strādā. Pirmie pētījumi par tiem pasaulē aizsākās pirms aptuveni desmit gadiem, kas zinātnē nozīmē – gandrīz vakardien.
"Mums ir šī atmiņas īpašība, un mums ir tranzistora īpašība. Varam to slēgt uz nullītes un vieninieciņa, kā jau tranzistors darbojas.
Ja mums ir šāds tranzistors, kas var darboties gan kā atmiņa, gan kā loģikas slēdzis divi vienā, tas jau nozīmētu pavisam jaunu datoru arhitektūru," skaidroja Katrīna.
Šāda tipa datori strādātu daudz ātrāk, jo nebūtu, kā līdz šim ierasts, kopā jāsavieno atmiņas un procesora bloki, kā rezultātā datus nevar nosūtīt tik ātri, cik mēs gribētu.
"Ar šādiem tranzistoriem tā būtu atmiņa un procesors vienā blokā. Uzreiz visa atmiņas saziņa ir krietni ātrāka, izmēri arī mums ir mazāki. Lai sagaidītu praktisko pielietojumu, mazliet vēl jāpagaida," sacīja pētniece.
Katrīnas kolēģi viņu raksturo kā zinātnieci, kas ļoti ātri spēj apgūt jaunas lietas, iedziļinoties visdažādākajās tēmās.
LU CFI Mikroskopijas laboratorijas vadītājs Krišjānis Šmits: "Viņa redz vīziju, ko viņa grib izdarīt, kā grib izdarīt, un dara."
LU CFI Optisko materiālu laboratorijas zinātniskā asistente Madara Leimane: "Katrīnai ir ļoti atvērts, superjauks cilvēks. Ar viņu darba ziņā ir forši komunicēt, jo viņai piemīt ļoti laba humora izjūta, kas ir ļoti nozīmīga darba vidē. Katrīna ir ļoti pretimnākoša, viņa ar savām zināšanām dod arī pienesumu citiem kolēģiem."
Zinātnē Katrīnu aizrauj dažādās pētniecības iespējas.
"Es izlasīju vienu rakstu par segnetoelektrisko fāzi, es uzreiz atspēru durvis vaļā priekšniekam, es teicu – šis mums ir jāpēta. Un tas ir ļoti aizraujoši.
Tas, kas mani zinātnē aizrauj, – šis ir ideāls darbs, burtiski neko labāku nevaru iedomāties," sacīja Katrīna.
Aptuveni pēc gada viņai jau būšot, ko demonstrēt, jo šobrīd viņas pētījumi, kas nākotnē varētu noderēt datoru ražošanas industrijai, ir tikai sākuma stadijā.
