Iniciatīva "Science For Ukraine" tapa, domājot par tiem Ukrainas zinātniekiem, kuri, bēgot no kara, meklēja patvērumu Latvijā.
"Pagājis nu jau vairāk kā gads, diemžēl varam runāt jau par pusotru gadu, un mēs redzam, ka atbalsta plūsma ir bijusi ļoti dažāda. Redzam arī vairākas fāzes. Vispirms bija tas pirmais vilnis, kolīdz sākās karš, tad bija tādas pētnieku individuālās iniciatīvas – brauciet, mēs jūs izmitināsim un palīdzēsim. Tas bija ārkārtīgi liels vilnis visā pasaulē.
Pēc divām dienām, kad tika veikts pirmais uzbrukums, tika nodibināta "Science For Ukraine" iniciatīva," stāstīja Reinsone.
Pavisam īsā laikā tā no nelielas iniciatīvas sociālajos tīklos pārauga apjomīgā pētnieku un studentu kopienā no dažādām Eiropas un ārpus Eiropas valstīm, kas palīdzēja noorientēties un centralizēt pieejamo informāciju par Ukrainas zinātnieku iespējām dažādās valstīs.
"Tagad būs pagājis jau mēnesis, kopš "Science For Ukraine" ir nodibināta kā organizācija ar bāzes vietu Latvijā. Tā ir starptautiska organizācija, kas turpina apkopot atbalsta piedāvājumus Ukrainas pētniekiem – gan individuāli, gan sadarbības formās, jo atbalsta veidi mainījās. Sākumā bija individuālais atbalsts, kad tēmējām uz zinātniekiem individuāli, bet tagad jau vairāk tiek domāts par nākotni, proti, par dažādām sadarbības formām ar Ukrainas institūcijām," norādīja Reinsone.
Tas tiek darīts, lai palīdzētu Ukrainas zinātnes attīstībai ilgtermiņā, lai Ukrainas zinātne un zinātnieki arvien vairāk ienāktu un sadarbotos ar Eiropas pētniekiem vienotā zinātnes telpā. Lai to paveiktu, tiek radīti dažādi konkursi un pētniecības iespējas, kuras izmantot tiek aicināti zinātnieki no abām pusēm – gan no Ukrainas, gan Eiropas.
"Mūsu uzdevums to informāciju ir pieturēt, apkopot vienā datubāzē un tad izplatīt. To mēs aizvien darām," skaidroja Reinsone.
Protams, organizācija saskaras ar dažādām problēmām. Ukrainas zinātnei nepieciešams milzīgs atbalsts, taču daudzās valstīs, tostarp Latvijā, jau tā ir problēmas ar finansējumu zinātnei. Vienlaikus Reinsoni iepriecina, ka par šo problēmu tiek domāts visas Eiropas līmenī.
"Tas ir tāds fenomens, ka par to tiek domāts Eiropas līmenī un tiek ieviesti arī ilgāka laika atbalsta mehānismi. Piemēram, speciālas programmas un savstarpējās sadarbības projekti. Ir ļoti labi, ka katrā valstī atsevišķi ir stipendiju atbalsta programmas.
Varu uzteikt Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju, kas ļoti ātri noreaģēja un ātrā tempā izveidoja stipendiju programmu Ukrainas zinātniekiem, kas darbojas vēl aizvien," stāstīja Reinsone.
Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta (LU ASI) direktore Inga Šīrante atklāja, ka sadarbība ar Ukrainas zinātniekiem aizsākusies jau pirms sešiem gadiem.
"Tas laikam bija tas, kāpēc mēs noticējām, un šie konkrētie cilvēki pievilka jau sev zināmos zinātniekus no Ukrainas. Mums ir cieša sadarbība saikne ar Sumi Valsts universitāti, no kuras zinātniskā centra gandrīz visi darbinieki ir pārcēlušies uz mūsu institūtu un īsteno savus zinātniskos projektus, kas veiksmīgi ir jau šī gada laika piesaistīti," stāstīja Šīrante.
Ukrainas zinātnieki darbojušies citā virzienā nekā zinātnieki Latvijā, bet tas tieši paplašinājis LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta kapacitāti, darbības virzienu un projektu iespējas, uzsvēra Šīrante.
"Tas ir ieguvums un jauna pieredze, jo viņi grib pierādīt un parādīt, ka viņi ir noderīgi mūsu institūtā. Es par to tikai priecājos un lepojos, jo tāda uzrāviena un zinātniska pacēluma sen nebija bijis," viņa atzina.
Irina Pupurs ir zinātņu doktore no Ukrainas nacionālās zinātņu akadēmijas Tarasa Ševčenko Literatūras institūta, kas atrodas Kijivā. Jau pirms kara sākuma viņa atradās Latvijā, jo kopš Covid-19 pandēmijas ar dēlu dzīvo Inčukalnā un attālināti strādāja nacionālajā zinātņu akadēmijā.
"Institūtā ir deviņas nodaļas, bibliotēka un milzīgs manuskriptu arhīvs, un strādā tur apmēram 100 pētnieku. Es strādāju Komparatīvistikas nodaļā. Šobrīd mans direktors, manas nodaļas vadītāja un lielākā daļa manu kolēģu strādā Kijivā. Daži kolēģi strādā attālināti ārzemēs, Vācijā, Polijā, Brazīlijā, Amerikā. Daži no maniem kolēģiem ir armijā.
Daži zaudēja savas mājas, jo dzīvoja Bučā. Diemžēl viens no maniem kolēģiem un viņa mazais dēls ir nogalināti okupācijā," stāstīja Pupurs.
Viņa ir neizsakāmi pateicīga Sanitai Reinsonei un viņas komandai par "Science For Ukraine" iniciatīvu un vēlmi palīdzēt Ukrainas zinātniekiem. Tāpat viņa ir pateicīga Latvijas valstij un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), jo viņa ir viena no tiem ukraiņu zinātniekiem, kas saņēma valsts stipendiju darbam Latvijā.
"Pagājušajā gadā es saņēmu valsts stipendiju Ukrainas zinātnieku atbalstam, un šī stipendija man ļāva turpināt savus pētījumus Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LU LFMI). Es varu turpināt strādāt par literatūrzinātnieci, man nevajadzēja mainīt savu profesiju, un tas ir lieliski," stāstīja Pupurs.
Šī gada laikā zinātniece ne tikai padziļināti apguvusi latviešu valodu un turpinājusi darbu pie saviem pētījumiem, bet uzsākusi rakstīt grāmatu, pētot Latvijas literatūras vēsturi un pieejamību Ukrainā.
