Nozīme medicīnā
Ģenētika lielā mērā regulē mūsu dzīvi, proti, nosaka, cik stipra būs mūsu veselība, kā arī – vai un ko pārmantosim no iepriekšējām paaudzēm. Turklāt svarīga ir ne vien mūsu individuālā ģenētika, bet arī tas, kāds ir lielākas populācijas genoms.
Šobrīd Latvijas iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties pētniecības projektā, kas zinātniekiem Eiropas mērogā ļautu iegūt datus par vairāku valstu iedzīvotāju genomu, tā saistību ar kādām saslimšanām, un tas savukārt palīdzētu attīstīt veselības aprūpi un plānot profilaktiskus pasākumus slimībām.
"Nav noslēpums, ka genoma pētījumi notiek intensīvi un jau ļoti ilgu laiku. Ir valstis, kurās šī uz genomu balstītā medicīna attīstās straujāk, un ir valstis, kurās tas notiek lēnāk. Ja tas notiktu ar medikamentiem, tā nebūtu liela nelaime, jo nevajag jau katrā valstī saražot medikamentus, pietiek, ka tas notiek vienā valstī, un mēs varam eksportēt tos uz otru valsti. Ar genomu ir nedaudz savādāk, jo mēs katrs esam nedaudz atšķirīgi. Lai arī mēs visi Eiropā esam salīdzinoši līdzīgi, tomēr esam atšķirīgi," norādīja Kloviņš.
Tas nozīmē, ka, piemēram, vēža terapiju, ko veiksmīgi varētu lietot Vācijā, pirms tam izpētot, kādas ir genoma mutācijas, kas novedušas līdz vēža izraisīšanai, gluži tāpat vienkārši nevar pārnest uz citām valstīm, kurās ģenētika, kas ir apakšā slimības attīstībai, iespējams, ir nedaudz citādāka.
"Tieši tas radīja nepieciešamību beidzot Eiropā izveidot sapratni, kāds ir Eiropas dažādo valstu iedzīvotāju, tautību un tautību grupu genoms, lai radītu referenci, kuru varētu izmantot gan pētniecībai, gan medicīnā.
Pilnīgi iespējams, ka ģenētiskie iemesli, kas ir noveduši līdz vienai vai otrai saslimšanai, ir nedaudz citi, un no medikamentu viedokļa vienas valsts iedzīvotājiem var būt nepieciešams viens medikaments, citas valsts iedzīvotājiem – cits," skaidroja Kloviņš.
Nav tā, ka līdz šim Latvijā nebūtu notikusi genoma pētniecība, taču Kloviņš atzina, ka šajā jomā esam nedaudz iepalikuši. Latvijā esam vēl pētniecības līmenī, kamēr citas Eiropas valstis, īpaši Somija un Nīderlande, iegūtās zināšanas jau pielieto medicīnā.
"Tur aizvien vairāk tiek izmantota genoma informācija arī praktiskajā medicīnā, tā ir pieejamāka, arī ģenētiskie testi ir daudz pieejamāki gan reto slimību, gan vēža ārstēšanā, un tos jau sāk arī biežāk sastopamajām slimībām izmantot, arī zāļu lietošanā un visā pārējā medicīnas aprūpē," norādīja Kloviņš.
Salikt puzli
Kas vēl interesanti – līdz šim apkopojot iegūtos genoma datus no Latvijas iedzīvotājiem, pētnieki noskaidrojuši kādu interesantu atklāsmi par latviešiem un lietuviešiem. Izrādās, ka gadu tūkstošu laikā mūsu genoms joprojām glabā pēdas no senās mednieku-vācēju kultūras.
Mednieki-vācēji nenodarbojās ar zemkopību jeb pārtikas audzēšanu, bet gan medīja, zvejoja, vāca ēdamos augus, ogas un sēnes. Sievietes arī apstrādāja nomedīto dzīvnieku ādas un darināja māla traukus, vīrieši – nepieciešamos akmens, koka un kaula darbarīkus.
"Katra mūsdienās dzīvojoša cilvēka genoms ir kā puzle, turklāt milzīga puzle, kas sastāv no daudziem gabaliņiem. Katram no tiem gabaliņiem ir kaut kāda izcelsme. Tas nav radies mūsu organismā no nekurienes, tas ir atnācis pie mums caur vairākiem senčiem, vairākām paaudzēm.
Mūsdienu bioinformātikas vai skaitļošanas metodes ļauj katra cilvēka puzli izjaukt un sabērt kopā ar tūkstoš citu cilvēku puzlēm. Dators tad saliek vairs ne pa cilvēku kaudzītēm šīs puzles, bet pēc izcelsmes," skaidroja Kloviņš.
Zinātnieki jau ir uzbūvējuši šobrīd Eiropā esošo seno DNS pužļu kaudzītes. Tādas ir vairākas. Ir tā saucamie Anatolijas fermeri jeb tie, kas visā Eiropā ienāca līdz ar zemkopību. Ir Jamnajas jeb stepes iedzīvotāji, kas senatnē vairāk atradās Ukrainas stepēs, bet ar laiku izplatījās pa visu Eiropu.
"Šie ir vairāk tiešām ar zemkopību saistīti senie elementi, bet bija arī diezgan daudz tādu mednieku-vācēju, kas nodarbojās ar medībām un vākšanu. Tādas arī ir vairākas populācijas. Viena no tādām ir rietumu mednieki-vācēji, kuri principā kādu laiku pirms zemkopības uzplaukšanas Eiropā dominēja. Viņi pakāpeniski tika izspiesti, un tas uzskats bija, ka, jā, mēs redzam Eiropas genomā šo elementu, bet tā ir ļoti nedaudz. Tagad, izpētot tieši Latvijas genomu, mēs redzam, ka tas patiesībā ir dominējošais puzles variants tieši mūsu, latviešu, genomos," atklāja Kloviņš.
Protams, pētnieki sāka to pētīt un salīdzināt ar blakus esošajām valstīm, un atklāja, ka arī lietuviešos šis mednieku-vācēju gēns ir praktiski tieši tādā pašā daudzumā.
"Tātad mēs, latvieši un lietuvieši, visticamāk, šeit kaut kā esam patvērušies no tām lielajām migrācijām, kas Eiropu skāra vēl mezolītā, kad nāca iekšā vairāk no mūsdienu Turcijas vai no stepes rajoniem cilvēki ar savām prasmēm un arī genomiem," norādīja Kloviņš.
Šis atradums nenozīmē, ka mūsu genoms būtu dīvains vai ļoti būtiski atšķirīgs no pārējās Eiropas, taču tas pierāda, ka mums jāturpina pētīt savs genoms un jābūvē sava medicīna, balstoties tieši uz Latvijas iedzīvotāju genomu, nevis tikai pārņemot ārzemju praksi.
"Es pirms tam arī drīzāk vairāk biju piekritējs tam [viedoklim], ka nez vai mēs mūsu genomos kaut ko atradīsim, kas mūs atšķirs, bet izskatās, ka mums tomēr ir šīs atšķirības. Man gan labprātāk to gribētos saukt par Baltu genoma komponenti, nevis mednieku-vācēju, bet tas jau ir tikai nosaukums," pauda Kloviņš.
