Laukā gaisa temperatūras stabiņš nokrities līdz -8 grādu atzīmei, kas pēc sajūtām šalli liek savilkt ciešāk un rokas sabāzt kabatās. “Raganas roņiem” sals nav kavēklis, un pēc ziemas peldēšanas sacensībām Liepājā, kur klubs izcīnīja trīs medaļas, viņi ir gatavi kārtējam norūdīšanās procesam.
Ziemas peldētāja, “Raganas roņu” vadītāja Kristīne Rāte stāsta, ka “klubu pārstāvējām tikai divatā, bet trīs medaļas atvedām - divi zelti 50 un 25 metros un vienu sudrabu 50 metros”.
Pie ezera “Raganas roņi” satiekas regulāri uz kopīgām ziemas peldēm. Vispirms notīra sniegu, izzāģē āliņģi un ūdenī iekšā. “Raganas roņu” vadītāja teic, ka ziemas apstākļiem parādījies netipisks ūdens starp ledu un sniegu. Arī ūdens temperatūra ir zemāka nekā parasti - tikai 0,2 grādi pēc Celsija.
Ziemas peldētājs Ričards Bataraks stāsta, ka “zem ledus ūdens parasti ir plus četri grādi. Jo biezāks ledus, jo siltāks ūdens, aukstākais tas parasti ir rudenī uz sasalšanu, bet šodien arī tāds pavēss trāpījās”.
Ziemas peldes ir ekstrēma nodarbe, tāpēc kluba pārstāvji atzīst, ka vispirms jāsajūt aicinājums pēc aukstuma un tikai tad jādodas ūdenī. Peldes ilgums atkarīgs no sajūtām - vienreiz tā ir minūte, bet citreiz dažas sekundes. Jautājot par aukstumu, atbilde ir viennozīmīga - protams, ka auksti ir, taču pirms iešanas āliņģī jāstrādā ar savām domām.
Ziemas peldētāja Gunta Fektere uzskata, ka “tā ir nepieciešamība, tāpat kā izbraukt ar riteni, slēpot vai ķert vienkārši sajūtas - tādas, kas organismam dod spēku un enerģiju pēc tam”.
